Es tagad esmu pārdomu procesā. No vienas puses mums tas ir diezgan komplicēti - dabūt augšā jaunieti tā, lai 8.30 būtu Rīgā pie Saeimas ir diezgan pasmags pasākums. Turklāt darbā man jābūt tikai 13.00, kas nozīmē, ka ka būs pamatīgu laiku kaut kur jānīkst vai jāmeklē kādi risinājumi, kā sevi lietderīgi nodarbināt. No otras puses - negribas sevi redzēt kā vidējo latvieti, kas purpina par kretīniem, bet kad jāizvelk pakaļa no mājas, tad uzrodas svarīgākas lietas, ko darīt.
Tāda, lūk, praktiska dilemma.