ja būtu piķis, kamdēļ nē? šausminošāka lieta man šķiet Šlesis kā vicemērs ;D

Lūk, tas jau man šķiet perversi - ja tev ir piķis, tad ok, laižam. Bet ja nav piķa, tad:
1) neko
2) gaidiet, kad pienāks jūsu rinda (t.i., līdz nākamajam gadam, kad varbūt vairs arī nevajadzēs)
3) mirstiet mājās (nevis paliatīvās aprūpes centrā, jo neesat iesmērējis aploksni vajadzīgajās rokās).
4) visi pārējie varianti.

pag, pag, medicīniskā aprūpe LV ir bez maksas (relatīvi) un to, īpaši jau neatliekamo (ja rindā sataisīsies uz miršanu, neļaus!), saņem visi bez škirošanas. tālāk jau nu katram pēc iespējām, ja nav apdrošināšanas un rocība mazāka, tad dara kā visi citi - meklē pie dažādiem finansu bodijiem (draudzes, maznodrošināto pabalsta, ziedojumu tālruņa etc.). Sistēma, protams, nav pārāk sakārtota un pārskatāma, bet ko tad Tu piedāvā - valsts ikkatram un ikvienam uzsauc kūri cedar sinai? tāpat arī ar izglītību u.c. lietām, kuriem ir piķis, tie var aizsūtīt savus bērnus uz rietumiem, kuriem nav, paliek uz vietas vai izdomā radošas pieejas situācijas risināšanai..

Un, kas vaimanā par pašmāju medicīnu, lai paklausās kā iet laimīgajās zemēs. Man nupat paziņa Norvēģijā sabeidza muguru nu tā, ka jāoperē ar steigu. Ir sociālā apdrošināšana, oficiāli, ir viss - bet - kaut drusku staigāt vēl vari? - gaidi, draugs, līdz septembrim. Tieši kā pie mums - gaidi savu plānoto, valsts apmaksāto operāciju. Nu ko, negaidīja. Jo sāp, kājas paliek arvien aukstākas un arī nauda jāpelna. Atbrauca uz Latviju un par pieci simti izoperēs pēc nedēļas. Par pieci simti Norvēģijā neviens neoperētu. Viss ir relatīvs.

Es gan nekur neesmu neko teicis par "laimīgajām ārzemēm". Tomēr tas ir fakts - mūsu veselības aprūpes sistēma ir pilnīgā trubā (tas ir objektīvs fakts).
Visur ir savas problēmas, protams.
Un kāpēc pie mums var uztaisīt operāciju pa lēto? Tāpēc, ka mūsu ārsti tiek turēti pusbadā. Tāpēc es neteiktu, ka tas ir uzskatāms par mūsu sistēmas bonusu.

Nav tik vienkārši. Uz papīra, protams, bezmaksas un bez šķirošanas. Bet gadījumi ir visādi. Piemēram, ja padomā, cik vietu ir paliatīvās aprūpes centrā un cik ir pacientu, kam šāda palīdzība ir vajadzīga, tad žoklis atkaras. Te nu tiešām - lielākā daļa onkoloģisko pacientu mirst vienādi drausmīgos apstākļos (ok, daži ir vienlīdzigāki).
Es tikai gribēju norādīt, ka situācija ir ļooooooti tālu no vēlamās. Let's face it, mums ir viena no sūdīgākajām veselības aprūpes sistēmām vakarzemē. Jā, sūdīgāka nekā lietuviešiem (nemaz nerunājot par igauņiem) Par to arī runa. Problēmas, protams, ir visur, bet ir atškirība starp sūdīgi un pavisam sūdīgi.

vienīgais, kamdēļ es varētu Tev piekrist, ir, ka tā ir medicīna, veselības aprūpe, tb dzīvības jautājums un līdz ar to maksimāla atbildība no iesaistīto personu puses.

Jo visādi citādi būtu absurdi prasīt, lai visi griež matus mājās un paši taisa sev ēst, jo, redz, valstī ir vēl kāds, kas nevar atļauties frizieri vai restorānu..