Nav tik vienkārši. Uz papīra, protams, bezmaksas un bez šķirošanas. Bet gadījumi ir visādi. Piemēram, ja padomā, cik vietu ir paliatīvās aprūpes centrā un cik ir pacientu, kam šāda palīdzība ir vajadzīga, tad žoklis atkaras. Te nu tiešām - lielākā daļa onkoloģisko pacientu mirst vienādi drausmīgos apstākļos (ok, daži ir vienlīdzigāki).
Es tikai gribēju norādīt, ka situācija ir ļooooooti tālu no vēlamās. Let's face it, mums ir viena no sūdīgākajām veselības aprūpes sistēmām vakarzemē. Jā, sūdīgāka nekā lietuviešiem (nemaz nerunājot par igauņiem) Par to arī runa. Problēmas, protams, ir visur, bet ir atškirība starp sūdīgi un pavisam sūdīgi.

vienīgais, kamdēļ es varētu Tev piekrist, ir, ka tā ir medicīna, veselības aprūpe, tb dzīvības jautājums un līdz ar to maksimāla atbildība no iesaistīto personu puses.

Jo visādi citādi būtu absurdi prasīt, lai visi griež matus mājās un paši taisa sev ēst, jo, redz, valstī ir vēl kāds, kas nevar atļauties frizieri vai restorānu..