To diskusiju man vēl jānoklausās, bet, ja vados tikai pēc tevis ievietotā citāta, tad man tam jāpiekrīt. Es vispār esmu konservatīva un mani kaitina tendence attīstīties tādiem mākslas virzieniem, kur kuratora (citos gadījumos arī māklinieka) verbālais skaidrojums kļūst svarīgāks par pašu mākslas darbu. Tomēr Tīronam kopumā es arī pārlieku neuzticētos, jo viņa attiecības ar laikmetīgo māklsu vispār ir ļoti sarežģītas un es pat uzņemos pilnu atbildību, apgalvojot, ka viņš to vairumā gadījumu vispār nesaprot un nespēj novērtēt. Nu, varbūt tieši tādēļ, ka viņam svarīgākā maņa ir tā, ar kuru uztver vārdu un vārdos izteiktu domu:) Nja, starp citu - tieši tāpēc arī viņš tik lielu uzmanību piešķir kuratoru aprakstiem - es, teiksim, tos vispār nelasu, izņemot retus gadījumus, kad darbs arī bez paskaidrojuma "uzrunā" un kaut kas varbūt pirmā rindiņa) liek domāt, ka šoreiz lasīt ir nepieciešams.

Es jau arī neņemos spriest par Ulža zināšanām laikmetīgajā mākslā. Tikai par to, ko viņš saka par tiem pārāk bieži šausmīgajiem aprakstiem, kas uzrakstīti kaut kādā baisā kuratoru valodā.

Pag, pag, un kadas ir tavas domas par prasibu, lai filozofi rakstitu normaliem cilvekiem saprotama valoda?

Atbalstu. Te gan varētu būt diskusijas par to, kuri būs tie normālie cilvēki. Manuprāt, daudzi filozofi raksta diezgan briesmīgā valodā, kas bieži skaidri parāda, ka viņu mērķis pavisam noteikti nav kādam kaut ko paskaidrot.

Nu, uz izstadem nak tik daudz un dazadi laudis, ka uzrakstit tekstu, kas tiem visiem (vai vismaz lielakajai dalai) skistu labs, ir nereali. Viens surosies, ka parak trivials, otrs, ka parak sarezgits, cits, ka ir skaidrojoss, nevis informejoss, vel cits, ka tas, luk, informe, nevis skaidro. Visbeidzot ari k.teksts var but konceptuals un tikt radits vai funkcionet pec kadiem citiem uzstadijumiem, ne tikai "izskaidrot apmekletajiem".
Lai ari problema ir, proti, nepieciesamiba vispar tos par varitem bakstit (pamegini vienoties, ka neko nelisksi, tikai vardu un nosaukumu), vienlaicigi ari neredzu lielu problemu, jo tos tekstus var ari nelasit un, cik es esmu apmeklejusi izstades, lasijusi, nelasijusi un atstajusi puslasitus, nekad neesmu iedomajusies, ka man tas janem nopietni un janoboja sev makslas pieredze, ja teksts ir kada iemesla del nebaudams (un te atkal atlausos piebilst, ka nebaudamibas iemesli dazadiem laudim bus atskirigi).
cita lieta varetu but izstazu katalogu esejas (ko raksta ne tikai kuratori) u.tml. rakstu gabali, kuriem forma un uzdevums nedaudz atskirigs no lapinas izstade pie sienas. Tur es varetu pievienoties, ka ir sudigi lasit sudigu (vismaz pec man butiskajiem markieriem) tekstu.

interesanti, ka "klasiskajiem" mākslas darbiem šie pavadteksti lielākoties nav nepieciešami vai arī, tie ir drīzāk biogrāfiski, ar papildus vēstures vai stāsta kontekstu, bet modernā māksla bez klimpačuklampaču a4 klaburklaburiem ir sastopama reti?

nu, ja, laiki gajusi uz prieksu, tikumi pamainijusies. Ainavu, portretu u.tml. 'klasisku' zanru izstades ari nesastapsi sarezgitas konceptualas piruetes aprakstos.