Bet ko tad UT ir pateicis precīzi? - par to, ka kuratori nemāk rakstīt? Vai arī precīzi bija par to, ka kuratoriem ir jābūt tikai menedžeriem? - Vai arī par to, ka viņiem neko nevajag skaidrot, lai nenoņemtu nesapratnes plīvuru? - Šie pēdējie divi ir apgalvojumi, kas, manuprāt, ir cieši saistīti ar tīronisma dogmu.

Nezinu, ko Tu saproti ar "Tīronisma dogmu", bet es viņam piekrītu tajā ziņā, ka kuratori it kā uzņemas kaut ko paskaidrot, bet pārsvarā gadījumu ne sūda viņi to nedara. Jā, un nekādu "plīvuru" viņi nenorauj, jo nav ar ko. Tāpēc arī kā skaidrotāji viņi bieži vien ir lieki.
Man ir aizdomas, ka te var vilkt paralēles ar akadēmisko pasauli. Pieņemu, ka kādi 80 vai 90 procenti no tā, kas ir sarakstīts par Spinozu pēdējo 20 gadu laikā Tev nepalīdz saprast Spinozas rakstīto.

Ar dogmu sapratu vēlmi pēc nesapratnes.

Es piekrītu, ka daudzi kuratori (protams, var runāt arī par filozofijas skaidrotājiem utt.) savu darbu nedara labi. Tas ir formāls jautājums, jo problēma ir kur atrast/kā izaudzināt labākus kuratorus. Tāpēc mani mulsināja secinājums, kas parādās arī tālāk intervijā, ka kuratoriem tāpēc ir jābūt tikai par tehniskiem darbiniekiem. Tas, manuprāt, uzliek nevajadzīgu un striktu ierobežojumu kuratoru funkcijai.

Kurators māksā ir apmēram tas pats, kas, teiksim, dažādu autoru dzejas krājuma sastādītājs. Lai izstādes nebūtu tādas, kā mēs varbūt atceramies - "Rudens" izstāžu zālē Latvija. Kuratora loma nav pārvērtējama, es tikai līdzīgi Tīronam un Junonai raugos skeptiski uz mākslas darbu aprakstiem. Pietiktu ar izstādes koncepta aprakstu un pavisam īsām anotācijām.
Bet, ja tā padomā, visbiežāk jau garās anotācijas pie saviem mākslas darbiem saraksta mākslinieki paši, un tās nu patiešām mēdz būt gatavās šausmas.

Es piekristu, ka daudzos gadījumos tā ir. dažreiz viņi tiešām darbojas kā krājumu redaktori, dažreiz kā pētnieki.

Taču bieži vien kuratori ir atbildīgi par jēdzīgu koncepciju izveidošanu. Ja tas sanāk, tad ir lieliski. Piem., kaut kas analoģisks pisuāram būtu gandrīz nesaprotams ārpus koncepctuāla rāmja. Man šādi neautonomi darbi tieši šķiet interesanti, jo es arī neuzskatu, ka mākslas darbiem vienmēr ir jābūt neatkarīgiem no koncepcijām, teorijām v.tml. Tieši tas, ka tiek piedāvātas dažādas darbu uztveres perspektīvas (subjektīvas, ar teoriju palīdzību utt.), manuprāt, ir pats aizraujošākais. Un kuratoriem šeit var būt diezgan centrāla loma. Protams, vienmēr būs darbi, kuru tveršanai nevajag nekādus aprakstus utt.

Nē, tam es, protams, piekrītu, es negribēju vienkāršot kuratora lomu, minēju tikai to tikai kā redzamāko un saprotamāko darbības pusi. Kopš māksla ir iziaugusi no "lietisķās" vai "dekoratīvās" mākslas rāmjiem (un tas nav nemaz tik sen, visa klasiskā glezniecība, skulptūra u.t.t. bija "pielietojamā" māksla) - kuratora nozīme ir ļoti būtiska un nepieciešama.

Jau teicu - nebiju domājis uzsākt diskusiju par Ulža estētiskajām preferencēm.