Es piekristu, ka daudzos gadījumos tā ir. dažreiz viņi tiešām darbojas kā krājumu redaktori, dažreiz kā pētnieki.

Taču bieži vien kuratori ir atbildīgi par jēdzīgu koncepciju izveidošanu. Ja tas sanāk, tad ir lieliski. Piem., kaut kas analoģisks pisuāram būtu gandrīz nesaprotams ārpus koncepctuāla rāmja. Man šādi neautonomi darbi tieši šķiet interesanti, jo es arī neuzskatu, ka mākslas darbiem vienmēr ir jābūt neatkarīgiem no koncepcijām, teorijām v.tml. Tieši tas, ka tiek piedāvātas dažādas darbu uztveres perspektīvas (subjektīvas, ar teoriju palīdzību utt.), manuprāt, ir pats aizraujošākais. Un kuratoriem šeit var būt diezgan centrāla loma. Protams, vienmēr būs darbi, kuru tveršanai nevajag nekādus aprakstus utt.