čau, siena

6/26/06 02:52 pm
tā pastrādāju, ka pilnīgi dators bija pēc tam jāmazgā, nu ir atkal tīrs vaigs, tagad varu iet uz pilsētu apsēsties kaut kur saulē un bāzt aiz vaigiem, sekojoši papildinu pukstēšanas motivācijas listi - kad esmu nomazgājies un taisos ēst
0 piedūrās cepies, rausīt

6/25/06 07:14 pm
satiku uz ielas bijušos kolēģus djimu un alisi, djima mani kaut kā neierasti apskauj un piekļauj sev klāt, tad saka – klausies, es te domāju par to lietu (ļoti ilgi turpina runāt apkārt tādā ūdeņainā ievadā, atceros, tu gribēji nākt uz to pasākumu, nu, mēs ar alisi tagad iesim, es, protams, neko neatceros, bet ja jau gribēju nākt, tad piekrītu doties, mēs aizejam līdz manām mājām, kur it kā nenotiks pasākums, bet no kurienes mums esot jāizbrauc, kāpņutelpa ir vienās putās - izgreznota ar zaļām papīra lampām, kaut kādiem miniatūriem, šķībi sagāztiem plauktiem un dīvāniem, bet tas nu tā – tikai uz brītiņa – to visu vedīšot uz bērnudārzu, kur notiks lieliskais pasākums, kaut kāds teātris vai izstāde, katrā ziņā kaut kas ļoti oriģināls un kulturāls, ja jau turp dodas djima un alise, es vēl nobrīnos par savu neparasti atraktīvo un aktīvo uzvedību, tusējamies pa manu vonungu un tā kā mazliet bučojamies ar djimu, alise man jautā, vai es tagad esot pārgājis uz modes industriju vai vienkārši tāpat tik interesanti sataisījies, es viņai atbildu dzejā - "tas ir ekskluzīvais pavasars, svētīts lai top tavs gars", tad ejam meklēt kaut kādu missis, kurai esot biļetes, djima ar alisi aiziet pa priekšu, es tā kā apmaldos, ieeju durvīs ne savā stāvā, a tur sauna, visi pliki un tā tālāk, vēl tālāk ir tualetes, vesela rinda, vienā sēž djima it kā un es viņu sāku saukt, viņš atbild, ka kakājot un nenākšot ārā, tad ierodas missis ar biļetēm, kas laikam jau ir svarīga persona un sāk skandālu, kārtībai esot jābūt un ja jānāk ārā, tad jānāk, un ja djima nenāks ārā, tad lai visi nākot ārā, un ka viņa neticot, ka viņš tur kakājot, kaut kāds cits džeks blakus kabīnē jau nokaitināts un izstiepj roku pa durvju spraugu, bet tai rokā spainītis ar kakām, viņš dod spainīti missis un saka, ka būšot vēl, djima beidzot iznāk, iestājas miers, un mēs ejam atpakaļ uz manu dzīvokli, sēžam, dzeram kaut kādu vermutu un pēkšņi, es redzu – pie dzīvokļa durvīm (tās palikušas vaļā, jo visa māja jūtamies omulīgi kā viena ģimene pirms slavenā pasākuma) kaut kāda nēģeru vecene ar bērnu pie vienas rokas ņem un ar otru roku nošķērē sev kuplā kaunuma apmatojuma sauju un nosviež uz grīdas, tad atnāk apkopēja un vēsā mierā ieslauka to iekšā pa mana dzīvokļa durvīm, es ņemu tā džeka sūdu spaini, kas nez kāpēc palicis pie manis un skrienu viņai pakaļ, mutē, protams, viss vajadzīgais arsenāls, bļaģ, ti suka, zaberi eta ščas, eta tvaja rabota, kak vam ņi stidno, ja svami razbirus ščas, eta vaš pasļedņij rabočij djeņ, notiek kājnieku pakaļdzīšanās, viņa kaut kur pazūd man, bet es ieraugu nēģerieni ar bērnu un sāku skriet pakaļ viņai lamādamies krieviski, mēs izskrienam pagalmā autostāvvietā, viņa mani apved ap stūri saķer un iedur rokā adatu, es jūtu, kā vēnās plūst šķidrums un momentāni apreibstu, baigi dusmojos, bet tad pēkšņi vairs pakustēties un pat mēlei vairs pakustināt nevaru, un acis aizkrīt ciet, bet pēc tam, kam tad bij jābūt pēc tam?
5 piedūrās cepies, rausīt

6/25/06 04:15 pm
tagad iešu mazgāties, starp citu, arī pirms iepriekšējā ieraksta postēšanas manā galvā mājoja tieši tāda pati doma, sanāk, ka es te rakstu tad, kad jūtos netīrs un taisos iet mazgāties, izlaizu skopuļa sadēstītās tulpes zem nadziņiem, paberzēju netīrumiņus no zoda, papļerkstu siltu putru dobītē un dodos, esmu nošmulējies par deviņiem sīkajiem, atbraucu mājās dubļains un asiņains, jo gāja karsti, vispirms man pa šnobeli iemauca sunītis, tā ka asinis tecēja kapucē, pēc tam vēl arī selīna diona gribēja iemaukt, jo viņai likās, ka es tūlīt pisīšos ar karali, tā nebija, mēs ar karali tikai par futbolu ielīdām teltī parunāt, lieku roku pie sirds un pie rajona, maziņais iekrita ezerā, iekrita sārtā, iekrita rudzu laukā, tikai man sirdī neiekrita, jo sirdī man tribuncovs ar zidanu spēlē durakus uz kārtīm, bet take it easy, es tās kārtis esmu iezīmējis un šņabi es šitais jāņos nedzēru, tikai tīru etiķīti no zaļas buteles, palaizi man pa francuzski pašu galiņu un mutē nepaņem, lai es vēl trejdeviņi gadi pēc tam sapņoju par neiekarotajām augslējām, starp citu, elīn, kāds karotēm sakars ar karot, apskaties ......ajā vārdnīcā, kur stāsta par to, no kurienes vārdi šķiļas, pēc tam atdāvini to vārdnīcu man, arī tad, ja tev no viņas nepaliek bail
1 piedūrās cepies, rausīt

6/22/06 11:29 am
triatels pāķos rullē rēkdams, žēl tikai, ka wireless bāze tai kastītē nav iebūvēta, jāpērk sava atsevišķi, vai jāstaipās ar vadiem, bet tik un tā - tā ir revolūcija kaut kādā ziņā, un - fuck the poetry, vakar tā padomāju – ēriks nesūta man katru dienu īsziņas, citreiz nedēļu nesūta, citreiz ceļot klausuli saka Nu?, bet piedrāzt, pajāt to dzeju, jo es jūtos mīlēts, sūtiet savas mīlas vārsmas uz bē bē brokastīm, piedalieties jauno literātu konkursā, mīlēt vajag, nevis teikt, ka mīl – taisīt auksto zupu, pist un rūpēties, sekot līdzi acu zīlītēm un raudzīties, vai pārāk ilgi neklusē un nav apčurājies vai sabēdājies, un pist pat nav obligāti, vakar pārkrāvām lielo malkas čupu no sētas uz šķūni, jumts bija gan traktorists, gan krāvējs, gan zāles pļāvējs, neko sev, diezgan precīzi varu trāpīt ar pakaļu pret šķūni, diezgan precīzi trāpu pustuksnesī iebrauktajām sliedēm, don’t go wasting your emotions, lay all your love on me
0 piedūrās cepies, rausīt

6/21/06 01:01 am
pēdējā laikā daudzi iecienījuši jumta māju kā pēdējās atdusas vietu (welcome, everyone!), šonakt uz datora ieradies nosprāgt vēl viens naktstaurenis, naktstaureņa vārds ir Hilarija, tas ir vāciešu vārds, tas tulkojumā nozīmē - tā, kura aizmirsa par gravitāciju, nekrologu rakstīšu visiem kopēju mēneša beigās, ir tomēr pludmales sezona, man nav tik daudz laika, lai katram uzrakstītu atsevišķi, man prasās pēc picas, bet brāļu kapiem - pēc pieminekļa, izsludinu skiču konkursu
4 piedūrās cepies, rausīt

6/19/06 01:03 pm
runājot par žračku, un par ko citu tad vienos lai runātu, jumtam reizumis tīk pasērfot pa netu un pabrouzēt visādas incantas receptes, bet ir dažas lietas, ko es neesmu atradis un kas man neliek miera, piemēram, nekādi neatrodu, kā korejieši gatavo suņus, bet šodien nevaru atrast, kā taivanieši gatavo to savu pikanto saldējumu ar garnelēm un citu seafood, ķipa baigais hits un modes untums taivanā esot, bet receptes nāni, kā lai tagad dzīvo tālāk
9 piedūrās cepies, rausīt

6/19/06 11:55 am
šorīt uz kompjūterdivaisa zilās mirgojošās uguntiņas bija pieķēries un nosprādzis naktstauriņš, varbūt vienkārši aizmidzis, redzēsim vakarā, katrā ziņā uzvedos klusi un piesardzīgi, cenšos netraucēt, mūziku klausos uz ausīm, pusdienslaikā apgulšos nosnausties viņam blakus uz otras uguntiņas, bet vakarā atvēršu visus logus, sapulcēšu visus radus, un rīkosim dzīres vai bēres, atkarībā, kā veiksies kārtīs, nespēlēsim "kurš pirmais līdz veikalam", spēlēsim durakus, I go through all this before you wake up, dzied bjorka
0 piedūrās cepies, rausīt

6/17/06 09:33 pm
pats sev režisors saorganizēju veloprabegu uz Jūrmalu, kad sapratu, ka kefīrs nepalīdzēs, izmočīju pa krupnomu, palika atkal labi un kā parasti, bet slokā man ķipa tā kā apnika, izstaipīju kājas un atpakaļ braucu ar vilcienu, un tur viņa sēdēja - apmēram piecus gadus vecs meitēns, rozā matu gumijām baltos matos un lielām, skumjām zilām acīm, vienā padusē sirsnīgi iespiedusi limpenes pudeli un otrā - savam mazajam augumam tik milzīgu zefīra Maigums kasti, es viņai atļāvu pazvanīt ričuka zvaniņu, un viņa mani pacienāja ar Maigumu
1 piedūrās cepies, rausīt

6/17/06 01:47 pm
nekas nav mainījies, ir lokas un ir kleitas, tikai kleitām malas asimetriskas, ne kā manā izlaidumā, un sīkā nudien bija visskaistākā, dzirkstošām acīm, trakā kleitā un visu laiku kustībā, nezvērs, ka es jums saku, pozitīvā nozīmē, atpazinu uzreiz no visa bara bez kādām priekšzināšanām, dziesmas un vecais sentiments gan tas pats, jautrības minimālas, aizkustinājums neliels, tauta neuzvedīgāka kļuvusi, vārās kā putras katls, kad priekšā kāds runā un nedzied himnai līdzi, lai gan jāatzīst himnu vajadzēja par oktāvu zemāk, to, kas vakar skanēja, pat skolas fabrikas zvaigzne baiba nebūtu augšas paņēmusi, to tikai tīri soprāni varēja paņemt, tādu patīkamu rajona šarmu izjutu, ārā pīpēja čaļi trenūzenēs un briesmīgu krāsu tirgus kedās, tādus sen nebiju manījis, drusku sirds aptecējās un snobs manī ierunājās, ceru, ka trinidada-tobago man piedos, pēc tam iedzēru alu ar diviem džekiem, parunājām par tallinas konci un sadzīvi, tas bija diez ko kruta, jo esmu atkal noilgojies iefanot par kaut ko nooooooormālu, bez visādām padjobkām, gudrībām un mājieniem, tā tieši un prasti kā lūrot fūzi ar alu pie tīvī, tā tīri garšas kārpiņu attīrīšanai un dažādībai, tad nu tādā vīzē turpinot jē piezvanīja vienai maukai, kura gribēja tikai pisties un negribēja dejot, paprasīja, kur ir durvis un aizpisās nafig, un pēc tam citai maukai, kura principā tikai dejoja, bet bija resna un sūdīgi dejoja, lai gan sirsnīgi, bija points, protams, parādīt, ka mi kruče vsjeh eķih, un nodejojām otro cēlienu uz galda ar āā un tas bija reāls cēliens, nedomāju, ka tai telpā bija kāds, kam nestāvēja, pa vidu sākās kaut kādi figļi migļi un bija iemesls padirsties un izmest villu, pēc tam vēl aizpirdām uz dolls, kur jumta misija bija bāzt piecīšus meitenēm aiz striķīšiem un nocelt čiksas sekstūristiem, emm man uzdejoja praivet dens, bija vērts, maiga, iesauļota āda bez nevienas pumpiņas visā augumā, sakoptas spalviņas, glīti dekorēta fasāde, tiešām foršas krūtis, ne par mazu, ne par lielu, jumta plaukstai un ar kaudzīti, turklāt vēl forši gorās un locās, jā, dejot māk tās beibes, un tā nemaz nav tik bieži sastopama kombinācija, nav tā, ka pilnas dzertuves ar tādām, un ja arī pa kādai gadās, tad tā visdrīzāk ir iedomīga kaza, kas it kā nav pērkama, bet izmaksās krietni dārgāk, es tēloju baigi kautrīgo, tikai pirkstu galiem viņas spalviņas glāstīju un čiču galus pakodīju, bija labi, pēc tam gan drīz nahrenizējos, un jē vēl palika, varbūt, ka pisās, varbūt, ka nē, jā, vispār iesaku - aizejiet uz dolls, tas ir interesanti, tur ir tāda kārtība kā armijā un noteikumi, kā un kas notiek, un nekā citādi arī nenotiek, tādam pavērojienam un piedzīvojumam tiešām labs materiāls, žēl, ka man pohas un slinkums saspringt smukstāstam, bet tas nu tā, karoče, ciniski runājot – apsveru iespēju palaist kādu normālu vasaras romāniņu, romantiski runājot, trūkst maiguma, nesagudrota un nesapista
4 piedūrās cepies, rausīt

6/15/06 10:42 pm
ceļu remontus vajadzētu aizliegt uz jumta braukšanas laiku, jo jumts nekādi nevar aizbraukt, ja ir jāstājas ik pēc pāris minūtēm, jānogaida un jāprāto piecas, līdz atkal iedegas zaļais, un tā mēs četrpadsmitajā datumā stājāmies reizes trīspadsmit, pavisam cita stāšanās ir tad, ja gribas aplūkot kādu dakstiņu vai mākoņa maliņu, kas arī tika darīts reizes neskaitāmas, izošņāju visu vecpilsētu pirmdien un vēl piritu piedevām, un pirita ir šausmīgi skaista, ja kas, tieši šausmīga, tā dabas velte jūra un tās cilvēku briesmas, ko igauņi uzskata par gaumīgām mājām, īsti garāžu ciemi a la somu da japāņu stilā, bet tas nu tā, jo otrdiena vispār bija zajebis diena, otrdien jumts bija apdāvināts ar atslēdziņām un pats sev saimnieks viens dzīvojās pa tallinu un skaisto mājoklīti, aiz kura loga tuvumā riet saule virs jūras līdz citu biedru ierašanās brīdim, jumts apdedzināja seju, rokas un plecus somu līcī un ar baudu izpētīja, izskrubināja ostas rajonu, noglāstīja acīm vilnīšus un ļāvās visiem vējiem, ēda gurķus un tomātus, smaidīja iekšpusē, vienvārdsakot mīlēja sevi mierīgi un maigi, bez diršanas, bez drāšanas, bez bļadstvo, žēl tikai, ka velo nebija uz jumta paķēries, bet tiešām bija labi, ka biedri atbrauca tikai diennakti vēlāk un uz estrādi ejot drusku izmaldījāmies, jo arī to vajadzēja, jo vispār visu vajadzēja, jo tur viss bija pohujā, visas miskastes, vaļējās tualetes, smirdīgā žračka, zālē guļošie cilvēki, piepīpējuma koeficients - viss bija pie lietas, kā rokkoncertā pienākas, melno kreklu procents koncī bija iedvesmojošs gluži kā iedomāts trips pagātnē, hold my breath as I wish for death, iekaifoju ne tā skaļi un sajūsmināti, bet atmosfērai pieguļoši un iejutekliski, pofigistiski, oh, god, wake me, atpakaļceļa sešās stundās atkal palika tā kā grūti, ceļu remonti, slāpes un sēžam rociņas klēpītī, vēl tomēr - tanki, tanki, tanki, ja es nenoskrienu kilometru pa dienu, tad man jāmurgo pa nakti, kaut kas, kas apēsts, rauj uz pusēm, rauj uz divi, kaut kāds trakums, zefīru, vai, sakārojās, pats zini, kuru
0 piedūrās cepies, rausīt

6/12/06 12:42 am
nezinu, vai tas triatels nedirš par savu pārklājumu, bet ja nedirš un pat pāķos ir tīkls, tad jumts var mierīgi ar saviem vadiem ierausties gliemeža čaulā un stūrēt pa pasaules takām ar visu vajadzīgo uz muguras, vienlaikus ēdot zālīti un raušot naudiņu, uz to katrā ziņā viss iet, pilnīgai brīvībai traucē tikai kapuču kolekcija
6 piedūrās cepies, rausīt

6/9/06 09:37 am
vakar apglabāju beigto zvirbuli, šorīt pamodos ar trīsdesmit astoņiem grādiem un sāpošu kaklu, droši vien putnu gripa, lai gan pa televizoru teica, ka nav vairs nekādu draudu, nu, labi, lai būtu zvirbuļu gripa
3 piedūrās cepies, rausīt

6/8/06 05:03 pm
uz pelēkajiem sāniņiem, kājiņas gaisā izstiepis viņš tur guļ un nedzīvām acīm raugās saulē, lodžija man ieservējusi kārtējo dāvaniņu no debesīm, mazu, beigtu zvirbulīti, spriežot pēc piecām pie virtuves loga pielipušām spalviņām, putna pēdējā lidojuma maršruts veda uz jumta ledusskapi, vienu brīdi domāju, ka ņemšu lāpstiņu un iešu viņu apglabāt pagalmā, taču pragmatisms uzvarēja, ja jau putniņš ir gājis bojā nositoties, viņš varētu būt ēdams un gluži garšīgs, katrā ziņā to, vai tas tā tiešām ir, lai izlemj sētas minka, nerakšu zemē, nekremēšu, bet nolikšu uz salvetes zem rožukrūma, miršanas apliecību izrakstīšu ar Bumer Dva vārdu
2 piedūrās cepies, rausīt

6/7/06 03:29 pm
starp mašīnām, motoriem, meitenēm, rimi reklāmām, latvijas gāzes kartītēm un jysk tualetes papīru - psc, ko es šodien atradu pastkastītē, pēkšņi kļuva kaut kā tik personiski, ka pilnīgi kauns palika un vēderā iedūrās, reāla dzeguzes balss, ļoti glīti, tad es būšu, sīkā
1 piedūrās cepies, rausīt

6/6/06 03:10 pm
laikam šķaudāmās zāles būšu sarijies, tā gribas spamot, vēl man būtu ko pastāstīt par futeni un sporta biksēm, bet to vēlāk, sakārojās kaut ko piededzinātu apēst, esiet mierīgi, draugi (brauciet lēnām pār tiltu)
1 piedūrās cepies, rausīt

6/6/06 02:37 pm
smieklīgākā sajaukšanas kļūda, ko savā dzīvē esmu paspējis izdarīt, notika pirms pāris gadiem kantorī, esmu ne tikai zajebis čuvaks, bet laipns un pieklājīgs kolēģis, saku Labdien un novēlu Labu apetīti, reiz tradicionālajā pusdienu maršrutā ēdnīca - tuļķene - virpa, gadījās, ka iznākot no tuļķenes, pie durvīm rindā uz mani bija gaidījusi kolēģe M, kaut kādā maršruta cilpā iztēle aizsūtīja signālu mēlei, ka kolēģe joprojām stāv rindā pēc salātiem, un Jumts neko ļaunu nedomādams, novēlēja viņai Labu apetīti un devās tālāk, drausmas vispār, tad nu - labu apetīti visiem, kas taisās ēst
0 piedūrās cepies, rausīt

6/6/06 02:00 pm
Delfi.lv: "Pīrāgs uzsvēra, ka Latvijā jāmaina attieksme pret lieko svaru. Viņš teica, ka dūšīgi cilvēki saistās ar kaut ko pozitīvu un veselīgu, taču patiesībā šādam cilvēkam dzīve ir grūta - tā ir īsāka, viņam draud saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām, viņam var rasties žultsakmeņi un impotence."

Pīrāgs negrib tikt apēsts, bet Jumts uzsver, ka rakstā būtu vajadzējis iekļaut arī citu iesaistīto viedokļus, jo tagad mēs paliekam pilnīgā neziņā, ko par to domā rabarbers un ko uzsver aukstā zupa.
27 piedūrās cepies, rausīt

6/6/06 11:04 am
chat, joke, jazz, winge, chew the cud, wax lyrical, go in rap, spit it out, shout, gossip, natter, yak, say it like it is, holler, gag, bawl and wear it out (the way a three-year-old would do), then hold it up (to the rays), sandpaper is known to be a good way to remove dead skin from your ass, it keeps it looking nice.
0 piedūrās cepies, rausīt

6/5/06 11:23 pm
vecāsmammas mīlīgi kačā telekomam apgrozījumu, viena vecāmamma zvana otrai, otra lāga nedzird, nepaspēj atslīdēt līdz telefonam un pēc trešā nepaceltā zvana sāk prātot, kas viņai varētu būt zvanījis, ņem rokās pirms piecpadsmit gadiem uzrakstīto sarakstu zem stikla un čeko listi - visus pēc kārtas, aptaujājas, kā klājas un vai nav tikko zvanījis, pirmā vecāmamma tai pat laikā izmisīgi mēģina zvanīt vēl, domā, ka ar kādu pļāpā, pēc stundas jau sadomājas, ka otrā ir nokritusi un klausule skruļļainā vada galā guļ uz paklāja un aizņemti pīkst, pēc pusotras stundas otrā vecāmamma ir tikusi čeklistē līdz pirmajai vecaimammai, kurai vārds sākas ar R, tātad alfabēta pakaļgalā, un viņas beidzot satiekas, reiz bijām omei, kam vārds ar B, iegādājuši mobilo, nu tā, lai laukos ir online, bet ome viņu neņēma līdzi uz dobēm, turēja izslēgtu sekcijā aiz stikla - tā, lai kaimiņtantēm ko brīnīties, nu, neko, mēs ar bračku turpinām apņēmīgi ieviest jaunās tehnoloģijas omīšu kambaros, rīt dāvināsim vecaimammai R teļevizoru dzimenē, mums nevajag collas un plazmu, jo man ir velo un bračkam ir warcraft, bet vecaimammai bail staigāt paliek, biju šodien ciemā, protēze ļurkājoties, nokritīšot, būšot visiem par nastu, atvadoties vienīgais vienmēr bučoju vecomammu uz lūpām, mums tā ir iegājies, tas jocīgi vispār liekas, mēs neesam no tām baigo bučmūļu ģimenēm, bet vienmēr gribas tā darīt atkal, kādreiz gājām uz dārzu kopā un dziedājām "mēs ejam, mēs ejam pa kalniem un pa lejām", tagad iet hameleonu meldiņš, un tas nav ne skumi, ne dumi, tagad mums ar bračku ir pa kalniem un pa lejām, bet viņai pulti, lielu ekrānu un siltu pledu, un tas nav bēdīgi, tas viss ir pie lietas, viņa ir skaista un viņa prot skaisti novecot, redz, joprojām ir, ko mācīties no vecajiem, krimelīna nekad nebūs liela, baigā šaize, ka rīt ģēlas un nevarēšu paklausīties vecūkšņu tusiņa atmiņu stāstiņos par karu, sadzīvi un mīlas lietām, snova djenj, kati na krishah
2 piedūrās cepies, rausīt

6/5/06 05:49 pm
ar pamatīgu sado-mazo(bļa, par maz gan nebija!)-porno noslēdzu šīs sezonas zobārsta apmeklējumus, straujākie notikumi allaž notiek seriālu beigās un arī es savai mutei lielākās kaislības biju atstājis uz beidzamo reizi, zobam divas saknes, vietu, kur tās sadalās, skar caurums, dziļš caurums, īsts dziļurbums (man vienmēr ir licies, ka esmu dziļš cilvēks, tradiridirīdi rallallā), mūžīgi man tas zobs tur nestāvēšot, tomēr izlūdzos, lai nerauj vēl, bet salabo pēdīgo reizīti, jo tas ir mans gudrākais un kožamais pakaļzobs, īsta leģenda un ikona no skaistajiem jaunības laikiem, tā kā sabakstīja man tur iekšā burvju zālītes visādas līdz krampim, 'muti vaļā' vien pateica 23 reizes, es izskaitīju, jo es jau sen gribēju izskaitīt, mutes vaļā turēšana ir mana problēma - kā aizdomājos par kaut ko, tā mute - blakc - ciet, kaut kāda federe to ar smadzenēm laikam savieno, bļaģ, nav jau tā, ka es būtu behemots, kas baidījās no špricēm, bet nu šitik sāpīgas atvadas bija perebors, īsti sieviešu garā, nācu mājās un vēl smiltīs izspļāvu melnu siekalu peļķi, sešgadīgā kaimiņskuķene lielām acīm nobrīnījās vien, kas par draņķi man mutē (jā, jā, tādu siekalu krāsu tu no čupačups nedabūsi, mazā plekste), un ja es nesmaidu, tad tikai tāpēc, ka man vaigos kumelīšu tēja, a viņa teica - tad līdz Ziemassvētkiem, zobārste mani waiting home for christmas, vienvārdsakot - ir ko trakot, esmu dusmīgs pūķis, panāk šurp ūsainie vīriņi, atņemšu trīs dzīvības ar vienu spļāvienu
1 piedūrās cepies, rausīt

Vecākus pukstus Jaunākus pukstus