čau, siena

6/5/06 05:49 pm
ar pamatīgu sado-mazo(bļa, par maz gan nebija!)-porno noslēdzu šīs sezonas zobārsta apmeklējumus, straujākie notikumi allaž notiek seriālu beigās un arī es savai mutei lielākās kaislības biju atstājis uz beidzamo reizi, zobam divas saknes, vietu, kur tās sadalās, skar caurums, dziļš caurums, īsts dziļurbums (man vienmēr ir licies, ka esmu dziļš cilvēks, tradiridirīdi rallallā), mūžīgi man tas zobs tur nestāvēšot, tomēr izlūdzos, lai nerauj vēl, bet salabo pēdīgo reizīti, jo tas ir mans gudrākais un kožamais pakaļzobs, īsta leģenda un ikona no skaistajiem jaunības laikiem, tā kā sabakstīja man tur iekšā burvju zālītes visādas līdz krampim, 'muti vaļā' vien pateica 23 reizes, es izskaitīju, jo es jau sen gribēju izskaitīt, mutes vaļā turēšana ir mana problēma - kā aizdomājos par kaut ko, tā mute - blakc - ciet, kaut kāda federe to ar smadzenēm laikam savieno, bļaģ, nav jau tā, ka es būtu behemots, kas baidījās no špricēm, bet nu šitik sāpīgas atvadas bija perebors, īsti sieviešu garā, nācu mājās un vēl smiltīs izspļāvu melnu siekalu peļķi, sešgadīgā kaimiņskuķene lielām acīm nobrīnījās vien, kas par draņķi man mutē (jā, jā, tādu siekalu krāsu tu no čupačups nedabūsi, mazā plekste), un ja es nesmaidu, tad tikai tāpēc, ka man vaigos kumelīšu tēja, a viņa teica - tad līdz Ziemassvētkiem, zobārste mani waiting home for christmas, vienvārdsakot - ir ko trakot, esmu dusmīgs pūķis, panāk šurp ūsainie vīriņi, atņemšu trīs dzīvības ar vienu spļāvienu