čau, siena

6/15/06 10:42 pm
ceļu remontus vajadzētu aizliegt uz jumta braukšanas laiku, jo jumts nekādi nevar aizbraukt, ja ir jāstājas ik pēc pāris minūtēm, jānogaida un jāprāto piecas, līdz atkal iedegas zaļais, un tā mēs četrpadsmitajā datumā stājāmies reizes trīspadsmit, pavisam cita stāšanās ir tad, ja gribas aplūkot kādu dakstiņu vai mākoņa maliņu, kas arī tika darīts reizes neskaitāmas, izošņāju visu vecpilsētu pirmdien un vēl piritu piedevām, un pirita ir šausmīgi skaista, ja kas, tieši šausmīga, tā dabas velte jūra un tās cilvēku briesmas, ko igauņi uzskata par gaumīgām mājām, īsti garāžu ciemi a la somu da japāņu stilā, bet tas nu tā, jo otrdiena vispār bija zajebis diena, otrdien jumts bija apdāvināts ar atslēdziņām un pats sev saimnieks viens dzīvojās pa tallinu un skaisto mājoklīti, aiz kura loga tuvumā riet saule virs jūras līdz citu biedru ierašanās brīdim, jumts apdedzināja seju, rokas un plecus somu līcī un ar baudu izpētīja, izskrubināja ostas rajonu, noglāstīja acīm vilnīšus un ļāvās visiem vējiem, ēda gurķus un tomātus, smaidīja iekšpusē, vienvārdsakot mīlēja sevi mierīgi un maigi, bez diršanas, bez drāšanas, bez bļadstvo, žēl tikai, ka velo nebija uz jumta paķēries, bet tiešām bija labi, ka biedri atbrauca tikai diennakti vēlāk un uz estrādi ejot drusku izmaldījāmies, jo arī to vajadzēja, jo vispār visu vajadzēja, jo tur viss bija pohujā, visas miskastes, vaļējās tualetes, smirdīgā žračka, zālē guļošie cilvēki, piepīpējuma koeficients - viss bija pie lietas, kā rokkoncertā pienākas, melno kreklu procents koncī bija iedvesmojošs gluži kā iedomāts trips pagātnē, hold my breath as I wish for death, iekaifoju ne tā skaļi un sajūsmināti, bet atmosfērai pieguļoši un iejutekliski, pofigistiski, oh, god, wake me, atpakaļceļa sešās stundās atkal palika tā kā grūti, ceļu remonti, slāpes un sēžam rociņas klēpītī, vēl tomēr - tanki, tanki, tanki, ja es nenoskrienu kilometru pa dienu, tad man jāmurgo pa nakti, kaut kas, kas apēsts, rauj uz pusēm, rauj uz divi, kaut kāds trakums, zefīru, vai, sakārojās, pats zini, kuru
0 piedūrās cepies, rausīt