runā jumts Archive lūrēt dūmenī eta ņe ja
+ jauna kumode + izgāzt sienu + svešās šķeldas + būvbedre + kaimiņi

• 6/4/06 09:41 pm
• jumta eksistenciālās pārdomas "kas es neesmu un kāpēc es neesmu" pārtrauca enciklopēdija Planēta, kura vēlās taisni ārā no plaukta uz grīdas, kas sekojoši novirzīja uz tālākām asociācijām, cik žēl, ka man nav pelmeņu, tas ir, Beavis and Butthead enciklopēdijas, kas sekojoši tradicionāli ačgārnās asociācijās novirzīja pie sevis meklējumiem Anciklopēdijā, tad nu, lūk, tā, kas attiecas uz izglītību, un izglītība ir tas, kas mani šobrīd interesē (cik reizes var kāpt uz grābekļa cerībā, ka beidzot trāpīs un paliks vismaz skaists puns kā taustāms suvenīrs par iedomātām emocijām) – "The entire education system of Latvia is described in one book, participants should read this book at about twelve years old. The book is called "dullais dauka" ("dumb dyke"). After succeed in passing an examination on their knowledge of this book, all graduates are assigned the title "dr.hab.dullais".", bet tas mani lāga neapmierina, jo Dullā Daukas nav manā bibliotēkā (un "Mēmā Lezbiete" ir Zilbārža šķūnī), mani mēģināja nogalināt ar enciklopēdiju Planēta, so what can we do now, tālākās rīcības varianti, ko var saskatīt degungalā (jo tālāk skatīties liedz aktualizējies mazohisms), ir divi – 1) izgāzt pa peļķēm ar velo – tāda kā leģitimizēta bradāšana basām kājām pieaugušā vecumā, nosvīst, nosalt, par mata tiesu izvairīties no anālā seksa ar no līkuma izgriezušos bumeri un saķert krietnas iesnas; 2) uzmest lūpu, aizbīdīt durvīm priekšā ledusskapi un gaidīt, kad zem loga fani sāks gaudot, tad apžēloties, un pamētāt baltmaizes drupačas izsalkušajiem knābjiem, taču tās ir tikai suņa gaudas bez atbalss, in real life - ja nevienu tas neinteresē (un tikai tādā gadījumā!), varu atklāt sava šarma noslēpumu un pačukstēt, ka ir pilnīgi skaidrs - performēšu trešo, nereglamentēto variantu – iedzeršu alu, izglābšu pasauli ar marinētiem tomātiem un likšos mierā - you were only waiting for this moment to arise
• 13 piedūrāscepies, rausīt

• 5/31/06 11:19 pm
• atgādināju sev vecās pasaules sakarības un harmonijas pamatprincipus - ja tev, pintiķi, šķiet, ka tava dzīve ir svalka, ej un izlaizi pakšus, ieglaimoju sev atrodot sen pazaudētas lietas kā skrūvgriezi, ķiveri un gludekli, un kad viss bija tīrs un skaists, sejā iestājās Kalvīša kārtīgākā un mietpilsoniskākā izteiksme, tad devos pie ledusskapja un iepildīju sev krūzītē dzērienu burn un šļakstu šņapja, tad gan sejā bija atpakaļ Freda sejas izteiksme, jo atklāju, ka mazajā krūzītē 300 mililitrus šķidruma neieliet, toties tos var skaisti izliet uz tikko iztīrītā paklāja, tāda, lūk, harmonija
• 5 piedūrāscepies, rausīt

• 5/30/06 03:27 pm
• lūkojos, vai nevar zupu uz mājām pasūtīt
  un skatos www.karotes.lv
  bet tur - kaut kādi dīvaini jautājumi pasūtīšanas "veidlapā":
  
  Kas ir kokteilis?
  Ko tu vēlētos mainīt šajā valstī?
  Vai tu plāno savus izdevumus?
  Vai tev patīk atrasties uzmanības centrā?
  Kā tu tiec galā ar konflikta situācijām
  
  un pats trakākais -
  
  Vai tu proti uzvārīt zupu?
  
  pazemojoši gan, tikai pēc krietnām pārdomām savā bada skurbumā apjēdzu, ka esmu ielīdis vakanču veidlapā.
• 0 piedūrāscepies, rausīt

• 5/29/06 11:21 am
• 
• 0 piedūrāscepies, rausīt

• 5/28/06 05:10 pm
• esmu pārgājis uz bodytalk, runāju ar pirkstiem pusmilimetru virs lāpstiņām, tad nolieku prātu un rokas maliņā, un runāju tikai ar lūpām, centimetru pa centimetram pāri krūtīm un vēderam, tā ir mana valoda, tur nav pārpratumu un neskaidrību, atvainošanos par sliktu joku es lūdzu ar mīkstu buču uz kakla, bet savu kaisli zīmēju ar pirkstu galiņiem uz kakla, jautājumu nav, visu pateica kaķītis, viņš aizgāja uz pilsētu, es gulēju un mazais kiska bailīgi piezagās vieglām, gandrīz nejūtamām ķepiņām, tās varētu sajaukt ar viņa pirkstiem, es nodomāju, es sastingu, lai neizkustētos un neaizbiedētu viņu, kiska aizgāja līdz manām basajām pēdām, pielika mazo purniņu un ilgi, rūpīgi apostīja tās ar ūsām kutinot, tad uzmanīgi nāca atpakaļ, iekārtoja ligzdiņu mazajiem nadziņiem un iegūlās kāju līkumiņā, es pat nepaskatījos, tikai jutu, kā siltums staro no viņas kažociņa, kaķītis mani apostīja un nesaskrāpēja avansā, bet bailīgi iedeva uzticības kredītu
• 2 piedūrāscepies, rausīt

• 5/22/06 05:44 pm
• karoče, aizgāju uz kapliču, tas ir, uz banku, naudu pārskaitīt (vai ir visa vietā), kasē trāpās man tāds foršs čalis (smagā laimīgā ābelē gluži kā svētajā raugos), kas ļauj i pildspalvas galu pasūkāt i padomāt pie sevis, kurš gads šodien, taču vēlāk (vilkam lieli brīnumiņi) uz kvīts atklājās, ka mani apkalpojis kasieris Šutka, labi, ka nav pirmais aprīlis (nepasauc, nepiesauc mani vēl, ir augusts), vai cilvēks ar tādu uzvārdu var strādāt bankā (???), tas taču sagrauj visas skaistās ilūzijas par bankas uzticamību (!!!)
• 1 piedūrāscepies, rausīt

• 5/22/06 10:40 am
• papētīju internetā sauļošanās krēmu klasifikāciju un ieteikumus - lūk, daži no apzīmējumiem, kas tiek lietoti sauļošanās krēmu reklāmās:
  
  * Sauļošanās krēms ar izteikti kņudinošu un atsvaidzinošu efektu. Krēms var radīt apsārtumu un kņudināšanu, tāpēc to iesaka iedegušai, veselai ādai
  * Izbaudi ekstremālu iedegumu
  * Atklājiet savas slēptākās kaislības un tumšākās vēlmes – bagātīgu, spēcīgu kņudinoša efekta spēku
  * Iegūsti maniakālu iedegumu
  * Ienāc Iedeguma Zonā
  * Radikāls sildošais efekts
  * UV staru iedarbības veicinātājs
  * Mežonīgs paštonējošo vielu sajaukums
  * Ārkārtējs iedeguma tonis
  * Sensacionāls, aizraujošs iedeguma krēms
  
  tā kā gribas skriet pēc vienas tūbiņas un izsūkt sausu
  kāds var man izskaidrot, kāpēc tā?
  uz kādu maniakālu, mežonīgu, ekstrēmu, tumšu vēlmju apsēstu mērķauditoriju viņi raugās?
  
  Avoti:
  http://www.uvb.lv/main.php?lang_id=1&menu=121
  http://www.solemio.lv/
• 4 piedūrāscepies, rausīt

• 5/18/06 02:03 am
• tā meitene, kas slēpjas aiz kokiem, zem sūnām un nodomāja toreiz, ka mana gaiši brūnā vējjaka ir līķa vējjaka - viņa tamborē, neviens nezina, ka viņa tamborē, neviens nevar ne iedomāties, bet viņa tamborē katru vakaru, viņai ir tikai viena tamboradata un viens mazs gaiši brūns dzijas kamoliņš, un viņa tamborē apļus, kas nekad nekļūst par sedziņām vai cepurītēm, viņa tamborē, skatoties vakara filmu, un kad diegs ir galā, viņa noliek to sev blakus, paglauda, nākošajā dienā izārda apli, satin kamolītī un vienkārši sāk no jauna, viņa negrib lielāku kamolu, viņa zina, ka nekad neuztamborēs smalku galda sedziņu ar rakstiem un mežģīnēm, viņai vienkārši patīk ielikt un izvilkt, kamēr ārā brauc autobusi un satiekas cilvēki, viņai vienkārši patīk tamborēt
• 4 piedūrāscepies, rausīt

• 5/16/06 11:40 pm
• māte piezvanīja un pastāstīja vēl vienu jauku stāstu, krāmējuši tur ārā kaut kādu humāno lupatīgo palīdzību garīgi traucētājiem, septiņpadsmit pavasara mirkļus, paši garīgie arī piepalīdzējuši krāmēšanā, viens garīgais pēc kopā paveikta darba, savā bērnišķajā sirsnīgumā mātei izteicis ģeniālu komplimentu - nemaz tik dumja tu neesi, gandrīz jau būsi iemācījusies krāmēt, ja tā padomā, es vispār nezinu, vai protu krāmēt, labi, ka zinu - ēriks prot, ēriks ir zajebis čuvaks, viņš arī skrūvēt un tresīt prot, viņš tikai nezina, ar ko atšķiras močīt no tresīt, tas mums abiem vēl jānoskaidro
• 1 piedūrāscepies, rausīt

• 5/16/06 02:26 am
• Biseta grāmatu Sarunas ar tīģeri es kompensēju ar multenēm pēc Biseta pasakām, un šonakt multenē bija tā, ka neaizvērta ledusskapja dēļ pilsēta bija pilna ar sniegu vasarā, Krokokots (krieviski - krokodilkaķis) uzcēla Sniegavīru (pēc sava skata un līdzības), bet tad, kad Drakoša (pūķēns) aizskrēja mājās aizvērt ledusskapi, Sniegavīrs sāka kust, bet Drakoša padomu mutē nemeklēja - Drakoša atnesa šūpoles un teica - mēs sniegavīru uzšūposim augšā uz Mēnesi, atvēsināties, jo uz Mēness vienmēr ir auksts, bet tad, kad būs vasara, viņš pats nokritīs atpakaļ lejā, gluži kā šūpolēs, tā arī ir baigā dzīvesgudrība, lai gan es neesmu sņegoviks, es esmu veco laiku kalkulators - mani neizslēgt ne ar kādu spaidīšanu, bet es izslēdzos un iemiegu pats, kad kādu laiciņu atstāj mierā, pamodini mani uz brokastīm, man sāk atkal patikt Lielie Burti, Arlabunakti
• 3 piedūrāscepies, rausīt

• 5/14/06 09:56 pm
• šodien izgludināju kalahari tuksnesi, sīkā tūlīt brēks, ka tuksnešus neviens negludina, un es taščos no tā, ka viņa tā dara, bet tai pašā laikā uzstāju - ja arī līdz šim negludināja, tad tagad gludina, ekskavators pēc dīķa rakšanas bija izlīdzinājis makrokalnus un makrobedres, bet es šodien ar šķipeli un grābeklīti izlīdzināju mikrokalnus, mikrobedres un kurmju CELMUS:), neskatoties uz centieniem pāķos izveidot latvijā pirmo tuksnesi, cauri prāvajai smilšu kārtai jau spējuši izlīst pāris narcišu puduri, mazās zilās puķītes un reti zāles čemuri, bet gan jau ar lietu būs vēl un tad vēl un vēl, vienvārdsakot, nav ko trakot, pēc darbiem ar šķipeli uznāca tik salds miegs, ka ielīdu istabā, kurai durvis uz pagalmu vaļā, un nosnaudos uz dīvāna pāris stundas svaigā lauku gaisā, tas ir labi, jo tas nozīmē, ka šonakt varēšu iečolēt ko interesantu vai skaistu, atpakaļceļā bija jāpagaida ēriks, kurš ēda ceptus cīsiņus un olas pie vecāsmammas, un tā man bija lieliska iespēja palasīt atvudu, kas sen, sen nebija darīts, pirms tam rūpīgi nolaizīju lipīgo grāmatas vāku, tas garšoja pēc vīna, kas lijis ārā no manas gultas visu ziemu atvudai tieši ģīmī, dienas atziņa gan nav no atvudas, dienas atziņa ir - velosipēdu labāk vest uz jumta, drusku jau ir jebļa ar to mešanu un siešanu, toties pēc tam var ērti atlaisties mašīnas krēslā, izskatās sportiski un nav jāmin
• 1 piedūrāscepies, rausīt

• 5/14/06 12:39 am
• pēdējās manu ekrānu apciemojušas "the gods must be crazy" un "nekromantik", nonācu pie atklāsmes, ka astoņdesmito gadu filmas ir smieklīgas pēc noklusējuma, komēdijas ir smieklīgas pat nesmieklīgajās vietās visu to frizūru, dekorāciju un stila pēc, bet šausmenes, sakiet ko gribat, šajā gadsimtā taisa daaaaaaaaaaaaaudz sliktākas, astoņdesmito gadu šausmenes ir pats labums - jēdzīgas, ņirdzīgas un šikas, atraktīvākā piemēra godu varētu dot Fredijam Krīgeram, bet Nekromantikā ir tiešām daudz romantikas, ko lieliski papildina muzikālais fons - kaut vai moments, kad pāris - puisis un meitene - romantiski skraidelē pa pļavu un spēlējoties mētā miroņgalvu kā bunbu, bet pati labākā epizode - uz veļas šņores izžautais beigtais kaķītis smuki pil vannā, kurā guļ galvenais varonis un apcerīgi pīpē, beigās vēl viens ļoti emocionāls moments - smeldzīgas mūzikas pavadījumā galvenais varonis guļ gultā, masturbē un beidz durot sev ar nazi vēderā, asinis pa visiem galiem (droši vien), es gan tagad sāku domāt, ka Nekromantika vispār nav nekāda šausmene, tā ir romantiska drāma, protams, par mīlestību, īsts briljants - viesiem var rādīt
• 1 piedūrāscepies, rausīt

• 5/12/06 08:54 pm
• pirms pāris nedēļām noskatījos jan svankmajer filmiņu down to the cellar, kur maza meitene kāpj lejā uz pagrabu pēc kartupeļiem, ļoti skaista filmiņa, viegli biedējoša un šausminoša, ripojoši kartupeļi, aizdomīgi kaimiņu skatieni, detaļas, krāsas, leņķi parāda visas bērna iedomātās šausmas šī vienkāršā gājiena uz pagrabu laikā, sakārojās pabaudīt vēl kaut ko, bet viss pārējais ir kaut kāds citāds, ne tāds, varbūt vēl dimensions of dialogue, animēts gabals, interesanti parādītas cilvēku un ne tikai cilvēku attiecības, asprātīgi, oriģināli un mazliet šausminoši, īpaši otrās trešdaļas beigas un trešais periods, piemēram, divu māla cilvēku māla rokas mīca viens otra māla galvas, saplosa un apēd vai arī no māla cilvēka mutes izlien zobbirstīte, no otra cilvēka māla mutes izlien zobupasta, un viņi apmainās, un viss ir kārtībā, un tad nāk kurpe un šņores, un maize un sviests, bet gadās arī tā, ka no abām mutēm nāk tikai sviests un tad viss sasviestojās un cilvēki atkal samīcās viens otrā, bet alises brīnumzemē variācija toties konkrēti iesūkā, lai gan es dievinu kerola alisi un skatos tās ekranizējumus visās pieejamās variācijās, un tie pavisam īsie priekšmetu kustības klipiņi mani nemaz neparauj, tā ir ar to jan svankmajer, jāpaskatās vēl kaut kas, sadzirdēju uzbudinošo strūklas skaņu un palūrēju pār lodžijas malu, sveķiks joprojām laista to zāli, redz, mēdz būt arī tādi piektdienas vakari cilvēkiem, man bail iedomāties, kas par zāli tur izaugs
• 2 piedūrāscepies, rausīt

• 5/12/06 08:14 pm
• mana mīļākā kill bill epizode ir "wiggle your big toe!" mašīnā pussy wagon, kad līgava guļ pakaļējā sēdeklī, metode, ko likt aiz auss un izmantot
• 0 piedūrāscepies, rausīt

• 5/12/06 05:29 pm
• manā maksimizētajā saulītē jauni maksimāli notikumi - pārdevēja oksana jaunā zilā formā ar baltu apkaklīti, gluži kā amerikāņu japīša līgava no koledžas, bet viņai kā zilacei - šatēnai piestāv daudz labāk par iepriekšējo sarkano formu ar rūtainajām piedurknēm, īsts maksimālais lidojums - kā es jums saku, uzsmaidīju viņai bonusā par šīm acij tīkamajām pārvērtībām, man arī tika bonuss - pērkot alu baltika un fettas sieru, dabūju divas maksimizētās končas no oksanas maigajām rokām, pēc maniem rēķiniem konču valūtas kurss ir - viens lats = viena konča, jūs gan mutē vēl neņemiet, pagaidiet, kad nodegustēšu es, trešais bonuss - nākot atpakaļ pie mājas stūra sētniece sveta laistīja zālāju, arī saposusies kā uz Uzvaras svētkiem, taisni pelēki svārki līdz celītim ar šķēlumu, pelēki rūtaina blūzīte ar balto apkaklīti, rudie ilgviļņotie mati sasprausti uz galvas ar sudrabkrāsas sprādzi, iesauļotas dzeltenbrūnas četrdesmitgadīgas sievietes kājas, labdiens un balti zobi atiežas smaidā specially for jumts, sveķiks mani it kā nejauši mazliet nokristīja ar savu svēto šļūtenes ūdeni, tad šausmīgi atvainojās, es smaidīju un teicu, ka bija gluži patīkami šādā pavasara tveicē, bet viņa sabaidīja, ka ūdenī esot kaut kādas speciālas minerālvielas, lai zālīte neizdegtu un labāk augtu, it kā vajadzētu ieiet dušā un nomazgāties, lai spalvas uz kājām nesazeļ kā orangutanam, bet es nevaru, nevaru to izdarīt - tas taču ūdens no sveķika šļūtenes
• 24 piedūrāscepies, rausīt

• 5/12/06 01:53 pm
• jau trešo nakti pēc kārtas skatījos Kill Bill, šī filma mani ļoti nomierina un saldi iemidzina, es vēl nespēju izskaidrot, kāpēc, varbūt tas dalījums daļās, struktūra, kārtība, sekošana mērķim, pārliecība, bezkaislīgās asiņu kaujas, nezinu, varbūt šonakt sapratīšu, kā jums bija ar Kill Bill?
• 10 piedūrāscepies, rausīt

• 5/11/06 09:23 pm
• varžēdāju riebums pret citām valodām, izņemot franču, izpaužas arī viņu interneta lapās, reti kur ieraudzīsi karodziņa podziņu, ar kuru nomainīt valodu pret angļu, es jau sen taisos mācīties franciski, sāp gan vairāk tās apdegušās pieres raukšana, jā, man ir apdegusi piere, viss feiss vispār valsts karoga krāsās, ar saulesbriļļu balto strīpiņu pa vidu
• 0 piedūrāscepies, rausīt

• 5/10/06 07:55 pm
• pēc vakardienas spēles ar slovēniju, mēs iedzērām mazliet šņabja, paņēmām viens otru pakaļā pāris reizes un tad skatījāmies filmu, kurā bija tikai puikas, džeki un vīrieši, un sievietes - nevienas pašas, tur neņēma pakaļā, tur runāja tieši, tur kāvās, tur labi jokoja un tur bēga no vilciena, man patīk filmas par puikām, kuri kļūst par vīriešiem vienas filmas laikā un man patīk, kad uz manis apsēžas un tad maigi glāstīt zosādu uz sāniem, kad lēnām paņem mani sevī
• 20 piedūrāscepies, rausīt

• 5/9/06 04:59 pm
• kas tiem hokeja komentētājiem - ekspertiem tv3 ir mugurā, varu saderēt, ka šo viņi nav pēc sava prāta izraudzījušies, interesanti būtu uzzināt, kurš veikals šito piegādājis un vēl svarīgāk - kurš izvēlējies konkrētās lupatas, es jau biju aizmirsis, ka šopavasar salātzaļais un strīpainais modē, bez iekšām var palikt
• 0 piedūrāscepies, rausīt

• 5/9/06 01:17 am
• atlika jumtam aizbraukt uz piecām dienām, un jums te viss smaržo pumpuros un ievām jau ziedos, un zaļš gar acīm metas ātri braucot, jumts šovakar bija tik romantisks, ka ietriecoties kārtējai smaržu buķetei nāsīs, nobremzēja pedāļus un noplēsa zariņu no krūma Nomales ielā, to mājās iebāza stikla vāzē, rīt vajadzētu būt uzplaukušam, ja mantras tur augšā skaitīsies kā plānots, oh, killing time, pavasaris, tā kā lidot gribas, tā kā vienkārši uzsprāgt
• 2 piedūrāscepies, rausīt