čau, siena

5/12/06 08:54 pm
pirms pāris nedēļām noskatījos jan svankmajer filmiņu down to the cellar, kur maza meitene kāpj lejā uz pagrabu pēc kartupeļiem, ļoti skaista filmiņa, viegli biedējoša un šausminoša, ripojoši kartupeļi, aizdomīgi kaimiņu skatieni, detaļas, krāsas, leņķi parāda visas bērna iedomātās šausmas šī vienkāršā gājiena uz pagrabu laikā, sakārojās pabaudīt vēl kaut ko, bet viss pārējais ir kaut kāds citāds, ne tāds, varbūt vēl dimensions of dialogue, animēts gabals, interesanti parādītas cilvēku un ne tikai cilvēku attiecības, asprātīgi, oriģināli un mazliet šausminoši, īpaši otrās trešdaļas beigas un trešais periods, piemēram, divu māla cilvēku māla rokas mīca viens otra māla galvas, saplosa un apēd vai arī no māla cilvēka mutes izlien zobbirstīte, no otra cilvēka māla mutes izlien zobupasta, un viņi apmainās, un viss ir kārtībā, un tad nāk kurpe un šņores, un maize un sviests, bet gadās arī tā, ka no abām mutēm nāk tikai sviests un tad viss sasviestojās un cilvēki atkal samīcās viens otrā, bet alises brīnumzemē variācija toties konkrēti iesūkā, lai gan es dievinu kerola alisi un skatos tās ekranizējumus visās pieejamās variācijās, un tie pavisam īsie priekšmetu kustības klipiņi mani nemaz neparauj, tā ir ar to jan svankmajer, jāpaskatās vēl kaut kas, sadzirdēju uzbudinošo strūklas skaņu un palūrēju pār lodžijas malu, sveķiks joprojām laista to zāli, redz, mēdz būt arī tādi piektdienas vakari cilvēkiem, man bail iedomāties, kas par zāli tur izaugs