Kāpēc divi cilvēki, kuri ir ļoti spējīgi, talantīi un citādāk lieliski, kopā saejot kļūst nederīgi?
Jo apzinoties viens otra nozīmīgumu, tiek gaidīts, vienam uz otru, uz tā pirmā soļa speršanu. Un ir bailes spert šo pirmo soli, jo otrs noteikti spētu abāk un kritizēs.


Cik zemam jābūt pašvērtējumam, lai censtos kļūt par pilnīgu svešinieku pašam sev, tikai tamdēļ, ka kāds krutāks ir tāds un tu vēlies līdzināties? Paties' mani bērni saku Jums- esiet labi trolejbusa vadītāji, nevis liekulīgi masu vadoņi. No tā nekas labs nesanāk, a lje- Hitleram māksliniekam bija jābūt, kļuva par vadoni, un dedzināja žīdus.
Tie jau tie, kas tīņa gados baram līdzskrienot pīpāja aiz stūra un dzēra pa graustiem pro no visu neredzošās vecāku acs.

Cik bēdīgi ir iegūt to, ko vērtē visvairāk, ieslodzīt to gaismu tumšā kastē un cerēt, ka tā mūžību spīdēs un priecēs Tevi ar gaismu, un apjaust savu muļķību, tikai kad gaisma ir izdzisusi. Apjaust, to, ka vienīgais, kas Tevi patiesi šajā dzīvē ir priecējis un sildījis ir tik vien atstājis kā melnām malām apdegušsu caurumu, kurā nu svilpo auksts vējš.

Es vēlētos pagriezt laiku atpakaļ, iešu palūgties mēnesgaismai, ziedojot piecas minūtes sava dzīves laika ar kūpošu indi žaunās, tas griezīs manu dzīves laiku atpakaļ, nudien. Līdz, kad panāks mani.

Tik izārdītu sirdi neesmu redzējis. Tik salauztu, ka pārstāj pukstēt gan. Šī ir izārdīta un vēl klusītēm sitas, bet drīz arī viņa sapratīs cik muļķīgas iedomas to notur pie pumpēšanas.

Kad vairs neskaties uz gaismām ejot pār ielu, pierādi savu muļķību. Un esi vislielākais lohs, kad esi klausījis citu iebildumiem,kad esi zinājis, ka taisnība ir tava, bet padevies muļķa meļošanām.

Ir auksti. Iekš' un ār'. Priekš' un pakaļ'. Nevienam to pakaļ' nevaig, gan.