mazāk vai vairāk nopietni

Sep. 7th, 2026

martcore

05:03 pm - par mūziku

centos noskaidrot, kā vispār manu iecienīto dziemu "wild ones" var nospēlēt uz ģitāras
kādiem trīs akordiem, pārējos es ne pārāk
atradu izcilu bernarda batlera kospleijeri

neko sev, vienkārša dziesma
nebrīnos, ka viņai sociālajos tīklos nav daudz kaveru

tehniski
no vienas puses, it kā viss saprotams, kurās sfērās darbojamies
no otras, vispār nezinu nevienu, kas tā prot braukāt pa stīgām
gribas iemācīties tāpat

(Leave a comment)
sramgni

01:09 pm - nu čau

Čau, viss labi?

(2 comments | Leave a comment)
ulvs

10:21 am

Es vēlos kļūt no mākslas drauga par mākslas ienaidnieku.

(Leave a comment)
par_velti
klibaa_egle

08:38 am - Dzelzs uzturā

Man ir palikušas pāri vairākas kastītes Ferrum Lek - recepšu dzelzs preparāts, dzelzs līmeņa pacelšanai. Varbūt kādam vajag, varu nosūtīt ar pakomātu.

(60 comments | Leave a comment)

Sep. 6th, 2026

ulvs

02:59 am - par kultūru

Kāpēc mūsdienās vairs netiek dibinātas mākslinieku-intelektuāļu "konceptuālās" grupas? 

Piemēram, tā pati Situationist International. Vai DADA. Vai Fluxus. Internets un dzīves pārvākšanās no fiziskā plāna uz virtuālo ir mainījusi cilvēkus tā, ka zudusi nepieciešamība organizēties zem noteiktu domu, skatījuma, ideju kupola. Taču tā ir šaura doma. Jāsaprot, ka konteksts, hiperkapitālisma laikmeta gars, definē realitāti tik atšķirīgi, ka visi laiki, kas bijuši pirms 20. gs. 2. puses Lielā Komodizācijas Skrējiena, var iet ieskrieties: neviens pagātnes tēls pat nespētu iztēloties to unikālo (cilvēka dabiskā stāvokļa kontekstā, kroplo) HEDRŪMU, kādā atrodas mūsu apziņas. Tā pavisam noteikti ir pastarpināta realitātes pieredze. Tā pavisam noteikti ir it kā dzīvošana, bet reizē it kā nē.

Pasaki man, ka es kļūdos.

Šeit būs pāris 20. gs. lielā domātāja Terensa Makennas citāti no lekcijām par tēmu kaut kad 90. gados:

"Culture is putting on the brakes. We are running out of themes. Culture is becoming a self-referential loop. We are now reduced to recombining the past because we can no longer originate genuine novel directions."

"We have transformed culture into a Museum of History, where every decade is recycled, repacked, and resold as something 'new' to create the illusion of progress."

Makenna uzskatīja kultūru par sintētisku operētājsistēmu (culture is your operating system). Kad reālā pasaule kļūst pārāk sarežģīta un tehnoloģijas attīstās eksponenciāli, kultūra patvērumam sāk pavairot jau zināmus, drošus un patīkamus tēlus.

Varam nonākt pie secinājuma, ka hiperkapitālisma kultūras "hedrūms" ir reizē mūsu patvērums un mūsu krišanas punkts. Tad pietiks, bļ*ģ, nu, blenzt uz visu kā uz to mūžīgo izrādi, kas radīta tavu smadzeņu izklaidei. Nokritis cilvēks uz ielas, un tu paej garām, jo tā nav tava realitāte. 

Tu esi kļuvis par skatītāju svešā izrādē! Pietiks spēlēt novērotāju: iesit sev pļauku, ja nesaproti, par ko es. Plaukstas cirtiens pa vaigu pamodinās tevī pirmatnējas ķermeniskas asociācijas. Turpini sist, līdz saproti. Ar dievpalīgu.

(Leave a comment)
ulvs

02:32 am

Skaties, kā es iznīcināšu savas sabieroto grupas jēgu ar šo enciklopēdisko kopsavilkumu par viņiem (paldies, ģeneratīvais intelekt; info pārbaudīts ar 2 citiem intelektiem - cilvēka un vēl vienu ģeneratīvo):


The Situationist International & The Art of Détournement

Active from 1957 to 1972, the Situationist International (SI) (Internationale Situationniste) was an avant-garde alliance of European revolutionaries, artists, and theorists led by French philosopher Guy Debord. They argued that modern Western society had been transformed into a passive, media-saturated spectacle.

Core Philosophy: The Society of the Spectacle

In his landmark 1967 book The Society of the Spectacle, Debord argued that modern capitalism had shifted human experience from being into having, and ultimately into appearing.

The Weapon: Détournement

To shatter this media trance, the Situationists created détournement (French for "rerouting," "hijacking," or "misappropriation"). Defined by Debord and Gil J Wolman in 1956, it operates on a simple principle: it is cheaper and more effective to turn the enemy's weapons against them than to forge your own.

Détournement takes pre-existing media artifacts - corporate ads, comic strips, political posters - and alters them slightly to expose their hidden ideology. For a détournement to succeed:

  1. Loss of original meaning: The source material must lose its intended promotional or authoritative power.

  2. Creation of new meaning: The altered piece reveals the systemic contradictions or absurdity behind the original image.

The group practiced minor détournement (altering minor elements like comic panels) and deceptive détournement (re-contextualizing major works of art or iconic films).

Secondary Tactics

Along with détournement, the Situationists introduced other experimental methods to disrupt consumer routine:

Historical & Modern Legacy

The SI reached its political peak during the May 1968 uprisings in France, where their slogans ("Never Work," "Under the Paving Stones, the Beach!") were spray-painted across Paris. Their tactics trickled down through decades of counterculture:

(Leave a comment)
black_data

12:12 am

When a clanker will counter culture us, we will be soooooooo fucked!

(Leave a comment)

Sep. 5th, 2026

martcore

06:28 pm - par videospēlēm

nu, star wars zero company ir ļoti teicams

par publisko tēmu ikskoms + mass effect:

no mass effect tur ir pirmās divas minūtes
toties tādas, ka profesionāli nesagatavotus cilvēkus aizraidīs reanimācijā uzreiz
pēc tam vairs nebūs
taču bija brīnišķīgi, asaras acīs, lamuvārdi noutpadā

par ikskomu
man tas mazliet vairāk pēc izjūtām atgādina nevis x-com klasiku, bet čimeru (kuru es ar visu sirdi arī ļoti mīlu)
te, protams, nedaudz atbalsta abpusēju aplikšanu ar overvatča konusiem, taču bez īpaša fanātisma
tādēļ tāda proaktīvisma iedvesmota geimpleja, kā jagged aliance:wildfire (labākā TBS pasaulē, ja kas) nav
toties violeto diskursu akvadiskotēkas, kā gears tactics, arī nē

pretinieki pārvietojas samērā atjautīgi
trīs desantnieki izsēžas, tu ar visiem saviem čuvakiem uz overvača aizver vienu galveno koridoru
taču viņi kruta sadalās, lūk, viens tur koridorā iekļūst un uzreiz izmanto bezmaksas teleportu atpakaļ debesīs, toties otrs lien caur konteinera jumtu, trešais vispār aiziet no sētas otras puses
sēdi un rādi ienaidniekiem labās rokas īkšķi, tā arī vajag, mums galīgi nav garlaicīgi

tagad par draņķīgo
pirmkārt - varoņa kastumizācija labākajās andromēdas tradīcijās
centos komponēt meiču, kas ir krokodils, nevis floridas aligators
lai ko nedarītu, sanāk floridas aligators 
es tiešām ļoti centos
tas jau ir uz postironijas robežas

nu, un kamera ar tendenci līst sienā, kad tai pietuvojies
būtībā dzīves sīkumi, kam negadās

tutoriālis izsmeļošs (pat pārāk). dialogi ļoti labi uzrakstīti. sadarbības mehānikas interesantas, pat kaut kur aizraujošākas, kā čimerā / nav tāda horrora, kā otrajā ikskomā, tas arī vietām mēdz būt pozitīvi (a vietām nē).
gada spēle, čuvaki, tiem, kam pohuj uz gta 6 haipu vai pragmatas jauno skinu

(Leave a comment)
rkktzd

06:58 pm

Erots ir veikla un apķērīga izgudrotāja Pora un Nabadzības dēls. Pors, Afrodītes dzimšanas ballītē piedzēries gulēja Zeva dārzā. Atnāca arī Nabadzība un iedomājās, ka trūkumam nāktu par labu ja viņa ieņemtu bērnu no Pora (how?). Apgūlās blakus un ieņēma (also - how?). Attiecīgi Erots ir Afrodītes kalps un pavadonis, jo ieņemts tās dzimšanas dienā.

Mākslinieka arhetips gatavs - skaistais, jutekliskais, atjautība, izgudrošana kā arī Nabadzība un alkohols (nektars). Yay

(Leave a comment)
ulvs

06:05 am

Pase uz Magoniju.

(2 comments | Leave a comment)

Sep. 4th, 2026

black_data

02:54 pm - Kino: The American Dream

Pirms kāda kino seansa es redzēju filmas treileri, un lai gan treileri mani reti kad uzrunā pēdējos desmit gados, šis šķita gana prikolīgs. Filma šķita diezgan naiva, un tai bija iespaidīgi coming of age vaibi. Visbeidzot, tā bija par basketbolu. Filmas beigās es gan biju pārsteigts un aizkustināts uzzinot, ka tā ir balstīta uz patiesiem notikumiem.

Tags:
(Leave a comment)
black_data

07:27 am

Economist raksta, ka daži cilvēki mēģinās svētos rakstus padarīt pieejamākus ar mākslīgā intelekta palīdzību, jeb lielajiem valodu modeļiem. Neesmu drošs, kā es jūtos par šo umbrella term, kas visam piedēvē intelektu. Te nu jums bija deus ex machina. Cilvēce, protams, ir pacentusies saražot tekstus tādā apjomā, kas nav savietojams ar cilvēka mūža ilgumu pat mūsdienās, tāpēc varbūt nav vērts uzreiz spļaut virsū advancētiem rīkiem, tomēr grūti apvaldīt skepsi, ka algoritmiski ir iespējams tikt klāt pie "great wisdom sitting on the shelves". No otras puses, varbūt mums kā sugai ir vērts pievaldīt savu iedomību, un mēs neesam tik sarežģīti, kā mums pašiem šķiet.

Es gan neizlasīju visu Economist rakstu, kas ir cits stāsts. Ja es sāktu abonēt katru mediju, uz kura linka man ir palaimējies uzklikšķināt, es nezinu, cik daudz naudas es tam sāktu tērēt. Es nevienā brīdī neapšaubu, ka žurnālista darbs ir apmaksājams, bet man nav izdevies atrast mediju, kuram esmu gatavs zvērēt monogāmu uzticību. Es te biju metis acis uz Atlantic, bet vēl bez nevēlēšanās tā uz aklo šķirties no simts dolāriem, man te stāsta par viņu konservatīvo lejupslīdi. Gārdiana futbols un krikets mani arī diez ko neinteresē. Pagaidām esmu pasūtījis TLDR žurnālu. Redzēs, kā veiksies ar tā lasīšanu.

Runājot par citiem lasīšanas tehnoloģiskajiem aspektiem, es pirms nedēļas iegādājos pavecu iPad, tīri lai saprastu, vai man perspektīvā ir jēga tērēt naudu tādām ierīcēm. Say what you want, bet man tā Ābola ekosistēma tiešām palīdz ņemt to ierīci biežāk rokās, lai kaut ko palasītu. Var jau būt, ka paies laiks, un notiks tas pats, kas ar Android planšeti, bet pagaidām ir pamats optimismam.

(Leave a comment)

Navigate: (Next 12 Friends)