Man ir palikušas pāri vairākas kastītes Ferrum Lek - recepšu dzelzs preparāts, dzelzs līmeņa pacelšanai. Varbūt kādam vajag, varu nosūtīt ar pakomātu.
Skaties, kā es iznīcināšu savas sabieroto grupas jēgu ar šo enciklopēdisko kopsavilkumu par viņiem (paldies, ģeneratīvais intelekt; info pārbaudīts ar 2 citiem intelektiem - cilvēka un vēl vienu ģeneratīvo):
Active from 1957 to 1972, the Situationist International (SI) (Internationale Situationniste) was an avant-garde alliance of European revolutionaries, artists, and theorists led by French philosopher Guy Debord. They argued that modern Western society had been transformed into a passive, media-saturated spectacle.
In his landmark 1967 book The Society of the Spectacle, Debord argued that modern capitalism had shifted human experience from being into having, and ultimately into appearing.
Passive Consumption: Authentic social life was replaced by an endless stream of representations - TV, Hollywood film, advertising, and corporate propaganda. Individuals became passive spectators rather than active participants in their own lives.
Recuperation (Récupération): The SI warned that capitalist culture constantly neutralizes radical subversion by absorbing it and turning it into a marketable commodity.
To shatter this media trance, the Situationists created détournement (French for "rerouting," "hijacking," or "misappropriation"). Defined by Debord and Gil J Wolman in 1956, it operates on a simple principle: it is cheaper and more effective to turn the enemy's weapons against them than to forge your own.
Détournement takes pre-existing media artifacts - corporate ads, comic strips, political posters - and alters them slightly to expose their hidden ideology. For a détournement to succeed:
Loss of original meaning: The source material must lose its intended promotional or authoritative power.
Creation of new meaning: The altered piece reveals the systemic contradictions or absurdity behind the original image.
The group practiced minor détournement (altering minor elements like comic panels) and deceptive détournement (re-contextualizing major works of art or iconic films).
Along with détournement, the Situationists introduced other experimental methods to disrupt consumer routine:
Dérive (The Drift): Unplanned walks through urban environments, letting the spatial layout and emotional contours of the city dictate movement rather than commercial destinations.
Psychogeography: Studying how specific urban architecture consciously or unconsciously shapes human behavior and feelings.
Constructed Situations: Designing temporary, real-life moments that forced active participation and snapped people out of automated daily routines.
The SI reached its political peak during the May 1968 uprisings in France, where their slogans ("Never Work," "Under the Paving Stones, the Beach!") were spray-painted across Paris. Their tactics trickled down through decades of counterculture:
1970s Punk: Artist Jamie Reid defaced official portraits of Queen Elizabeth II with safety pins and ransom lettering for the Sex Pistols.
Culture Jamming & Subvertising: Groups like Adbusters redesign corporate logos - turning billboard ads into anti-consumerist messages.
Internet Memes & Vaporwave: Modern "shitposting" hijacks mass-media IP to express existential dread, while Vaporwave pitch-shifts corporate elevator music into late-capitalist satire.
When a clanker will counter culture us, we will be soooooooo fucked!
nu, star wars zero company ir ļoti teicams
Erots ir veikla un apķērīga izgudrotāja Pora un Nabadzības dēls. Pors, Afrodītes dzimšanas ballītē piedzēries gulēja Zeva dārzā. Atnāca arī Nabadzība un iedomājās, ka trūkumam nāktu par labu ja viņa ieņemtu bērnu no Pora (how?). Apgūlās blakus un ieņēma (also - how?). Attiecīgi Erots ir Afrodītes kalps un pavadonis, jo ieņemts tās dzimšanas dienā.
Mākslinieka arhetips gatavs - skaistais, jutekliskais, atjautība, izgudrošana kā arī Nabadzība un alkohols (nektars). Yay
Pirms kāda kino seansa es redzēju filmas treileri, un lai gan treileri mani reti kad uzrunā pēdējos desmit gados, šis šķita gana prikolīgs. Filma šķita diezgan naiva, un tai bija iespaidīgi coming of age vaibi. Visbeidzot, tā bija par basketbolu. Filmas beigās es gan biju pārsteigts un aizkustināts uzzinot, ka tā ir balstīta uz patiesiem notikumiem.
Economist raksta, ka daži cilvēki mēģinās svētos rakstus padarīt pieejamākus ar mākslīgā intelekta palīdzību, jeb lielajiem valodu modeļiem. Neesmu drošs, kā es jūtos par šo umbrella term, kas visam piedēvē intelektu. Te nu jums bija deus ex machina. Cilvēce, protams, ir pacentusies saražot tekstus tādā apjomā, kas nav savietojams ar cilvēka mūža ilgumu pat mūsdienās, tāpēc varbūt nav vērts uzreiz spļaut virsū advancētiem rīkiem, tomēr grūti apvaldīt skepsi, ka algoritmiski ir iespējams tikt klāt pie "great wisdom sitting on the shelves". No otras puses, varbūt mums kā sugai ir vērts pievaldīt savu iedomību, un mēs neesam tik sarežģīti, kā mums pašiem šķiet.
Es gan neizlasīju visu Economist rakstu, kas ir cits stāsts. Ja es sāktu abonēt katru mediju, uz kura linka man ir palaimējies uzklikšķināt, es nezinu, cik daudz naudas es tam sāktu tērēt. Es nevienā brīdī neapšaubu, ka žurnālista darbs ir apmaksājams, bet man nav izdevies atrast mediju, kuram esmu gatavs zvērēt monogāmu uzticību. Es te biju metis acis uz Atlantic, bet vēl bez nevēlēšanās tā uz aklo šķirties no simts dolāriem, man te stāsta par viņu konservatīvo lejupslīdi. Gārdiana futbols un krikets mani arī diez ko neinteresē. Pagaidām esmu pasūtījis TLDR žurnālu. Redzēs, kā veiksies ar tā lasīšanu.
Runājot par citiem lasīšanas tehnoloģiskajiem aspektiem, es pirms nedēļas iegādājos pavecu iPad, tīri lai saprastu, vai man perspektīvā ir jēga tērēt naudu tādām ierīcēm. Say what you want, bet man tā Ābola ekosistēma tiešām palīdz ņemt to ierīci biežāk rokās, lai kaut ko palasītu. Var jau būt, ka paies laiks, un notiks tas pats, kas ar Android planšeti, bet pagaidām ir pamats optimismam.
Navigate: (Next 12 Friends)