Tā kā šodien jau nācās draudzenes dēļ iedrukāt to datorā, tad padalīšos arī ar jums.
( Brīnišķīgs fragments no Sepulvedas SIRMGALVIS, KAS LASĪJA MĪLAS ROMĀNUS )

Atbildes, protams, nekādi neietekmētu manu ikdienu, tomēr starp tādiem jautājumiem, kā - vai kosmosā ir vēl kāda civilizācija un kāpēc cilvēkam nav aste, gribētos, tīri ziņkārības pēc, zināt, par ko vakaros sarunājas Dimiteru laulātais pāris...

Dažreiz es nožēloju, ka man nav daudz naudas. Nu tā, pa īstam daudz.
Gadījumi mēdz būt dažādi. Ieraugu skaistu mašīnu, un nožēloju, ka nevaru nopirkt tādu ar visu šoferi. Vai jahtu. Var būt arī treileris. Kādu laiku atpakaļ nožēloju, ka nav naudas treilerim, lai braukātu tādā pa Eiropu. Citreiz skumjas piemeklē par līdzekļu trūkumu lidmašīnas biļetēm uz tālām un eksotiskām valstīm. Gadās, ka vēlos būt bagāta, lai nebūtu jāstrādā nemaz un ne gramu.
Vakar gandrīz līdz asarām un sirdsāpēm nožēloju, ka nevaru iegādāties šo mākslas darbu: http://www.nomzhir.spb.ru/kopeykin/shwandorf/item.html?40. Un varbūt arī villu, kurā to īpašā telpā piekārt pie sienas.

Nu sveiki!
( Esmu atpakaļ. )

Vispār jau man pašai dikti garšo, un, nenoliedzami, tā ir daudzveidīga un patīkamā nozīmē eksotiska, bet tomēr...
ja jau aziātu virtuve ir tik veselīga, kā raksta un runā, tad kāpēc lielākā daļa Prāgā sastopamo aziātu izskatās skorbuļa piemeklēti?

:)
Reiz ieminies kaut ko apmēram "varbūt man arī vajag tādu" vai "šitāds gan būtu forši", vai ko nu cilvēki tādos gadījumos saka.
Un tad kādā jaukā dienā saņem dāvanu.

P.S. Un vēl es uzskatu, ka tādi jāizdala veciem cilvēkiem. Tiem, kuriem kājiņas sāp, bet ar koordināciju viss kārtībā.

Kaut ko ierakstīt "par tēmu" mani pamudināja šodienas notikumi manā t.s. dienasgrāmatā, kas patiesībā tāda nemaz nav, jo nenāk ne prātā publiskot lietas, ko, manuprāt, vajadzētu rakstīt dienasgrāmatā, ja man tāda būtu. Man šī ir ideāla vieta, kur "ieļurināt" kaut kādas totālas muļķības vai uzbraukt kādam, kam dzīvajā netieku klāt. Rēķinoties, pie tam, ka nekādas lasošās auditorijas jau nav, pāris cilvēki :)

Sakarā ar visām tām "virtuāli sazināties" būšanām, mani vienmēr pārsteidzis, ka ir cilvēki:
1) kuri uzskata, ka tādas vietas kā Ciba, privātie blogi un tamlīdzīgas padarīšanas ir patiešām īsts socializēšanās veids;
2) kuri uzskata, ka kaut kur internetā pieķeksēti 100 niki tiešām ir viņu draugi;
3) kuriem šķiet, ka:
a. uzcītīgi jālasa tādus tekstus, kuri viņiem nepatīk, kuriem viņi nepiekrīt, kuru paudējus viņi nedomā ņemt vērā nekādos apstākļos;
b. jākaro ar šo tekstu rakstītājiem un jāmēģina tos pāraudzināt;
c. neskatoties uz to, ka uzskrējuši rakstītajam nejauši, nesaprot, kas un kāpēc uzrakstīts, viņi pazīst rakstītāju labāk par savu māti;
d. ar 6-klasnieka dzēlībām aizvainos līdz sirds dziļumiem un satrieks pīšļos ļaundari.

Šausmīgs laiks cilvēcei!
Visādi idiņi domā, ka raksta nozīmīgus sacerējumus.
Visādi idiņi domā, ka ir diži cilvēku pazinēji un prot lasīt starp rindiņām.
Un komentējas, un komentējas, un komentējas...

Varbūt tādēļ Latvijā ir krīze? Neviens nestrādā, tik raksta un komentējas.

Njā, šajā sakarā man ir ko piebilst.
Es, protams, neatbalstu, ka šitā raksta un piemin tikai komisko, un tad vēl sagriež krāsas pavisam košas, tā ka citiem melns vien gar acīm. Bet nu man šķiet, ka jābūt dikti negatīvi noskaņotam, kā arī ar intelekta sadaļu "saprotu un smejos par melno humoru" apdalītam cilvēkam, lai šādi to uztvertu.
Uzjautrinoša atklāsme, ka ir cilvēki, kuri uzskata, ka īsts restorāns ir jebkura vieta, uz kuras rakstīts restorāns. Un Itālijā tak katra štrunta ieskrietuve ir "ristorante". Blondīnes droši vien elš vien no sajūsmas un pa restorāniem idzīvojas 10 gadus uz priekšu :D

Bet vispār, tiešām Šulcs. Pēteri vismaz nevajadzēja aiztikt. Stulbi tev tie jociņi.

Tas ir ārprāts, cik viena tizla lielveikala direktore var būt stulba! Bezgaumīga, aprobežota, dumja zoss! Un pavisam pretīgi ir tas, ka tādas idiotes nelieto Cibu, un viņa neredzēs šo ierakstu :/

Pilnīgi nejauši atcerējos senus notikumus, kuru sakarā kāds tipiņš izteicās, ka gulēt ar sava drauga "bijušo" ir tas pats, kas valkāt viņa netīrās apenes.
Tikai tagad aizdomājos. Bet tad taču sanāk, ka katra ar konkrētu vīrieti kopā dzīvojoša sieviete tīri simboliski ir viņa apenes. Nav ne zaķītis, ne pelīte, ne mīļotā, ne bērnu māte, bet visparastākās apenes. Un khm, khm, turklāt vēl netīras.
Un kāds tad patiesībā ir vīrietis, kurš lieto šādus salīdzinājumus izsakoties par sievietēm?
Nu es ceru, ka viņš vismaz brendīgas apenes valkā.
:)