Tā kā šodien jau nācās draudzenes dēļ iedrukāt to datorā, tad padalīšos arī ar jums.

"Romāns sākās labi.
"Pauls viņu karsti noskūpstīja, kamēr gondoljēro, drauga piedzīvojumu līdzdalībnieks, izlikās, ka raugās sāņus, un gondola, apgādāta ar mīkstiem spilveniem, lēzeni slīdēja pa Venēcijas kanāliem."
Viņš pārlasīja rindkopu vairākas reizes skaļā balsī.
Kas par nelabo bija gondola?
Tā slīdēja pa kanāliem. Droši vien bija runa par laivu vai kanoe, bet Pauls pilnīgi noteikti nebija nekāds labiņais, jo "karsti" skūpstīja meiteni drauga, turklāt līdzdalībnieka, klātbūtnē!
Sākums sirmgalvim patika.
Viņam šķita pareizi, ka autors jau sākumā skaidri norādīja, kurš ir sliktais. Citādi kāds varonis varēja izpelnīties nepelnītas simpātijas un radīt nevajadzīgus sarežģījumus.
Par to skūpstīšanu. Kā viņš teica? Karsti? "Pie velna, kā to dara?"
Viņš atminējās, ka tikai ļoti retu reizi bija skūpstījis Doloresu Enkarnasionu del Santisimo Sakramento Estupinjanu Otavalo. Iespējams, ka vienā no šīm nedaudzajām reizēm viņš bija skūpstījies karsti, kā Pauls romānā, bet pats to nebija zinājis. Katrā ziņā skūpstus viņš bija dāvājis ļoti reti, jo sieva atbildēja vai nu ar smieklu lēkmi, vai norādīja, ka tas ir grēcīgi.
Karsti skūpstīt. Skūpstīt. Viņš tikko bija uzzinājis, ka bija skūpstījies ļoti maz un tikai ar sievu, jo šuari (indiāņi) paražu skūpstīties nepazina.
Starp viņu vīriem un sievām pastāvēja tikai glāsti pa visu ķermeni, un nebija no svara, vai kāds tos redzēja. Arī mīlējoties tie neskūpstījās. Sievietes parasti kāpa sēdus uz vīrieša, apgalvojot, ka šādā veidā labāk varot sajust mīlestību, un arī anents dziedāšana, kas vienmēr pavadīja mīlēšanos, padodoties daudz labāk.
Nē, šuari neskūpstījās.
Sirmgalvis atcerējās arī, ka reiz redzējis zelta meklētāju, kurš izmantoja izdevību un nogāza zemē kādu hibaru sievieti, nožēlojamu radību, kas klenderēja ap kolonistiem un dēkaiņiem, diedelējot malku degvīna. Ja kādam uznāca gribēšana, tas to iedzina stūrī un ieguva. Alkohola apmiglotā sieviete neaptvēra, ko ar viņu darīja. Šajā reizē dēkainis uzmetās guļus uz smiltīs nogrūstās indiānietes un ar muti meklēja viņas muti.
Sieviete atbildēja kā īsts zvērs. Viņa atbrīvojās no vīrieša, iesvieda tam acīs sauju smilšu un metās vemt nesamākslotā riebumā.
Ja tas nozīmēja karstu skūpstīšanos, tad romāna Pauls bija vienkārši cūka."