Lai arī pēdējā laikā es sev pāri ceļu ēkas, kas ir daudz augstākas par manis pašas apmēriem - es jūtos laimīga? Interesanti ka gan jutās Napeleons uz tā milzīgā zirga. Ja es būtu tik maza - toz zirgus noteikti ienīstu, cik daudz savas pašcieņas viņš zaudēja brīdī, kad bija jākāpj zirga mugurā? Ta jau var ieslīgt personiskos pašpārmetumos, kas izrādās isauc vispārēju haosu un nedaudz giljotīnas desertā.
Lai nu kā - tevis paša uzcelts debeskrapis brīžiem tevi liec vēl tuvak zemei, un citu jūsmīgie saucieni tikai padara šo spēli vēl netīrāku. Brīdī, kad tev šķiet, ka "nošāvis" sliktako kadru savā mūža - aiz muguras vienmēr skanēs balss - "vai cik skaists Bilžux".
Kas dažreiz bēl būtu labāks par amnēziju?