Ieskatam, nu jau visi mani cibas draudziņi zina, ka cilvēku laimīgu dara pateicības, ka naudu jātērē priekš citiem vai vismaz pērkot pieredzi, nevis lietas, ka pieci mazi labi darbi citu cilvēku labā uzlabos jūsu laimību par 40%, bet nedariet to katru dienu, ka vieplis, kurš uzstiepts ģīmja muskulatūrai ietekmē garstāvokli, gribi būt laimīgāks, mācies kaut ko jaunu (jauns projekts, jauns hobijs, jauna aktivitāte), ka darba intervijās jāsāk ar vājāko punktu apspriešanu, to uzskatīs par godīguma pazīmi, ja CV vājumus sāks apspriest tuvāk intervijas beigām, intervētājs nospriedīs, ka gribējāt blēdīties, ja gribat kādu iedraudzināt ar sevi, palūdziet šim, lai viņš jums izdara pakalpojumu, ja gribat, lai jūsu pazaudētais maks atgriežas, makā lieciet zīdaiņa foto, zīdainis var nebūt jūsējais (iespēja, ka maku jums atdos pieaug par cienījamiem procentiem, vai pat nebija ap 20 ), iepazīstiniet cilvēkus, kad viņi ēd, viņi būs daudz labvēlīgāk noskaņoti, ja gribat apspriest sarežģītus jautājumus ar oponentu, kurš diezko negrib piekāpties, sēdiniet šo uz ērtām un mīkstām mēbelēm, gribat būt radošāks (vīriešiem), turiet uz galda puķupodu (ar vēlams dzīvu zaļu augu), un tā tālāk un tā joprojām.

Pārējās autora grāmatas neesmu lasījusi, to ir kāds strēķīts. Bet šo varu ieteikt, īpaši Bila Braisona cienītājiem. :)

man ļoti patika stāsts par to, kā viņa šo grāmatu esot rakstījusi, man liekas, Gilberta savā "Big Magic" par to raksta - Brenē parasti esot grūti un mokoši rakstīt, bet labi padodoties runāšana un stāstu stāstīšana, tad nu dažus mēnešus pirms grāmatas nodošanas termiņa saaicinājusi draudzenes savā pludmales mājā un stāstījusi viņām stāstus, draudzenes pierakstījušas, tad Brenē savākusi draudzeņu piezīmes, cilpojusi uz kabinetu un rakstījusi, uzrakstījusi un atkal lasījusi priekšā, un stāstījusi, un papildinājusi, un lasījusi atkal un tā kamēr grāmata gatava. 

par pašu grāmatu - pēdējo nodaļu varēja izlaist. citādi, lieliska grāmata, man jau liekas, visiem, bet īpaši tiem, kuriem aktuāli vai kuri mokās ar piedošanu, palaišānu un visām tādām būtiskām lietām. izrādās, lai patiešām kādam piedotu, viņš ir pietiekami jāmīl. pie šī teikuma manā galvā kaut kas saslēdzās, ziniet. 

aizmirsu nozīmēties, ka vakarnakt dabūju Big Magic:

ja sanāk, var paklausīties raidījumu sēriju šeit: http://www.elizabethgilbert.com/magic-lessons/

par grāmatu pirmais iespaids, jūtos viegli vīlusies, par interviju/raidījumu sēriju, man ļoti patika, patiešām. un kompānija (intervējamie) viņai arī tādi, kuri man patīk. raidījumi kārtoti pāros, pirmajā raidījumā izsakās dvēsele, kurai iekšā ir, bet ārā nenāk, kāda radoša un frustrēta radība, un otrajā pāra intervijā viņa runājas ar kādu no šī brīža populārajiem vārdiem, anna pačeta, brenē brovna, čerila streida, kas viņiem (viņām) sakāms par radošu dzīvi un kā viņi/viņas tiek galā ar nu, jā, radošumu un cilvēciskumu, dzīvi parasto.

jā, bet grāmatu es vēl neesmu līdz galam izlasījusi, iešu gultā un lasīšu tālāk, jums arī, mīļie cibas draudziņi, labu nakti.

 

nē, nu, ka galīgi nav vērts lasīt, nav smuki teikt, bet grāmatai kaut kā trūkst - skaidrības, organizētības, kaut kāda iekšējās struktūras - bet viņa piesauca toshu silver, tā ka all is good -  

viņai divas grāmatas, pirmā grāmata "Outrageous Openness: Letting Divine to take the Lead", mazi stāstiņi, pašas vai citu piedzīvotu brīnumu, sinhronitāšu apkopojums, un otra, "Change me Prayers: The Hidden Powers of Spiritual Surrender", mazi stāstiņi ar lūgšanu galā, kura patiešām noklikšķināja kaut ko manā galvā par to pašu veco tematu, piedošanu un palaišanu un, ziniet, lasot viņas mazās lūgšanas Augstākajam kā akmens novēlās - tas ir, atradu to, ko meklēju meditējot. 

manā iekšējā klasifikācijas sistēmā turpat pie Marie Kondo "The Life Changing Magic of Tidying Up". sirsnīgi iesaku, sevišķi, ja jūs, kā es, pieķeraties lietām, notikumiem, izsapņotajam -  

http://www.joshwaitzkin.com/