- Brene Brown: Rising Strong
- 10.10.15 11:28
- pirms dažām dienām beidzu lasīt Brenē Brounas "Rising Strong The Reconing. The Rumble. The Revolution", ļoti laba grāmata par smagajām emocijām, zaudējumiem, kritieniem, kaunu, dusmām, sāpēm, sērām, mīlestību un piedošanu - un kā pēc kārtīgas apdauzīšanās piecelties.
man ļoti patika stāsts par to, kā viņa šo grāmatu esot rakstījusi, man liekas, Gilberta savā "Big Magic" par to raksta - Brenē parasti esot grūti un mokoši rakstīt, bet labi padodoties runāšana un stāstu stāstīšana, tad nu dažus mēnešus pirms grāmatas nodošanas termiņa saaicinājusi draudzenes savā pludmales mājā un stāstījusi viņām stāstus, draudzenes pierakstījušas, tad Brenē savākusi draudzeņu piezīmes, cilpojusi uz kabinetu un rakstījusi, uzrakstījusi un atkal lasījusi priekšā, un stāstījusi, un papildinājusi, un lasījusi atkal un tā kamēr grāmata gatava.par pašu grāmatu - pēdējo nodaļu varēja izlaist. citādi, lieliska grāmata, man jau liekas, visiem, bet īpaši tiem, kuriem aktuāli vai kuri mokās ar piedošanu, palaišānu un visām tādām būtiskām lietām. izrādās, lai patiešām kādam piedotu, viņš ir pietiekami jāmīl. pie šī teikuma manā galvā kaut kas saslēdzās, ziniet.
- 10 rakstair doma
- 10.10.15 12:34
-
gribu zināt, kas saslēdzās. man šī tēma arī vienmēr bijusi aktuāla un laikam arī būs
- Atbildēt
- 10.10.15 12:49
-
ka piedošana ir saistīta ar sērām.
ka lai piedotu ir jāsaprot, kas ir pazaudēts (paša naivums, ticība, uzticēšanās, kaut kādas butiskas ilūzijas par sevi un par citiem, sapņi, cerības, nu, tur daudz un dažādi varianti), tad jāizsēro zaudējums un tad piedošana notiek pati. nu, man visa grāmata faktiski jāpārstāsta - - Atbildēt
- 10.10.15 20:31
-
Man par to jaapadomaa.
- Atbildēt
- 10.10.15 12:51
-
īsumā, ka mēs visi sākam ar "shitty first draft (SFD)", kur uzraksta visu ko jūt un kā ir, un tad dzīvo ar savu stāstu, viņa saka "rumble" un mēģina identificēt to deltu, kas ir starp to, kā mēs uztveram pasauli un kāda pasaule varētu būt un tad tiek galā, akceptē ar visu, kas nu nāk augšā. parasti kauns, dusmas, vainas sajūta u.tml.
- Atbildēt
- 10.10.15 12:52
-
tas pats arī attiecībā uz stereotipiem un citām h*
man vajadzētu pārlasīt ar piezīmēm, lai uzrakstītu sakarīgāku pārskatu. - Atbildēt
- 10.10.15 15:21
-
man viņa tik ļoti patika no tā viena ted talk, bet tagad klausos audio grāmatu un tas vairs "nejūtas" tik īsti. reizēm sajūtas, un tad atkal kaut kāda showing off sajūta. bet tas teikums ir fascinējošs ;]]] par korelāciju starp love and forgiveness. jā, viennozīmīgi. varbūt piedošana ir kaut kādā ziņā mīlestības pierādījums / pārbaudījums.
- Atbildēt
- 10.10.15 15:26
-
bet reizē man tas iet no otras puses ar Segal "Love means never having to say you're sorry" - nu tādā ziņā, ka tu piedod drizāk pats savas sāpes sev, bet reizē, ja kādu mīli, tad pieņem viņu visu un nav nekas jāpiedod viņam. tā kā pieņemt otru bez vajadzības piedot un piedot sev visu, ko nevar pieņemt
it kā pieņemšana ir defaltā attieksme pret otru un piedošana pret sevi vairāk, jo nav jau nekā, ko otram piedot.
droši vien es to varētu vēl ilgi rakstīt, bet nezinu, vai spēju izstāstīt - Atbildēt
- 10.10.15 15:46
-
viens otru papildina. manuprāt, Segal runā par beznosacījumu mīlestību, bet tā ir ideālā, tikko parādās ego, tā ir ceribas un sapņi un ciešanas un piedošana thyself including
- Atbildēt
- 10.10.15 15:29
-
bet pat ja man der tikai viens teikums no tās grāmatas, paldies, ka toreiz padalījies, tieši tajā laikā un telpā tas bija ļoti glābjoši.
- Atbildēt
- 10.10.15 15:43
-
man arī šobrīd tieši tas viens teikums
- Atbildēt