2 > varu nēēst ļoti ilgi. bet nepatīk badoties, jo tas aizliegums rosina apetīti.
3. uz bēdām noteikti neēdu.
7. tas lēnums ir gan.
8. es ar labi guļu- brīvdienās - ka tik ļautu - pusdienu:)

jā, vot, es pie Nr.2 vainoju dārziņu (nedēļas), jo tur nekad nevarēja dabūt ēdienu tad, kad gribējās un tik, cik gribējās. pilnīgs dizāāāsters. no tā laika man vispār drūmas atmiņas un baigā bada sajūta. taga' jau saprotu, ka drīzāk emocionālā un tā.
8. zinu. :) man tā, ka labprāt gulētu, bet, ka nav, tad iztieku. brīvdienās guļ zosta kungs, tagad varēsim mainīties, vienu brīvdienu šis, otru es. hohoho!

jā, tie cilvēki, par kuriem vienmēr jāpatur prātā ka viņš neēd zivis vai sīpolus vai steikus vai saldumus vai biezpienu, un pat ja nebūs nekā cita, viņš tāpat to neēdīs, tie parasti ir tievi

Man viena ļoti tieva radiniece, kad es viņai prasīju, nu kā viņa tā var tik tieva būt, teica, ka viņai nekas negaršo. Nekad neesot tā, ka kaut kas liktos baigi garšīgs. Ja pienes klāt, kaut ko varot arī apēst, bet ja nepienes, tad pati jau nu neies gatavot, ja tāpat nekas sevišķs neliksies. Un tad es tā nodomāju, nez vai es gribētu būt tik tieva, ja man tāpēc nekas vispār negaršotu.

par pēdējo punktu ļoti jūtu līdzi, bet labās ziņas ir tādas, ka bērni ar laiku vai nu sāk ilgāk gulēt vai viņiem vairs nav nepieciešama pieaugušā klātbūtne, kad pieceļas. ja iemāca netrokšņot un atstāj viegli paņemamas brokastis, gulēt var. es jau sen guļu vismaz sestdienās.

Paškontroles gēns - tas tur drīzāk ir domāts "iekšējās kontroles lokuss", kas būtībā ir tas pats kas iekšējā motivācija. Taisu par šito tēmu bakalaura darbu. Pētījumi apliecina, ka svaru sekmīgi zaudē un notur tie, kam ir "iekšējās kontroles lokuss", respektīvi, kas tievē sevis pašu dēļ, jo paši tā grib un jūt vajadzību, nevis, lai vīram labāk patiktu, drošāk justos starp cilvēkiem vai dabūtu darbu.
Par to labo gulēšanu, man liekas, arī skatāms no otras puses - tiem, kas dzīvo miega badā, ir tikai divi varianti - liekais svars (ja ir bērnībā iemācīts ieradums stresa situācijās uzņemt enerģiju ar ēdienu - un šito mums vairumam ir mācījuši - ak tu nabaga bērniņ, sasities? kaķīti sabrauca? citi apsaukāja? nu nāc, es tev kaut ko garšīgu nopirkšu/iedošu) vai kuņģa čūla tiem, kas stresā neēd. Man, piemēram, šonakt kārtējās nepilnās piecas stundas miega, rezultāts "uz sejas". Visu dienu braši turējos 1500 kaloriju rāmjos, vakarā vairs tik izmisīgi nav spēka, ka uzcepu veselu plāti ar šokolādes cepumiem "bērniem". Ja būtu nogulējusi savas 8 pelnītās stundas, būtu diena uz goda.
A par kustīgumu - es maz cilvēkus esmu redzējusi, kas būtu kustīgāki par mani ar visiem maniem kilogramiem. Tas tomēr vairāk temperaments nekā miesasbūve.