A/spiediens: 119/91 (vai 115/94), lēkā, tātad, bet uz leju. no pirmās dienas 142/104 acīmredzami uz leju (-23/-13).
svars tātad: -5,2 kg (divās nedēļās lieliski!!!), apkārtmēros: krūtis -4 cm, viduklis -3 cm, dibens (gurni, tas ir) -4 cm => uzlaikoju kleitu, rezultāts - var vilkt uz darbu. :) kleitai būtu vēl labāk, ja dibenam būtu vēl -1 cm, bet, nu, tas, droši vien būs nākamnedēļ. un tieši laikā, jo nākamnedēļ arī mums sola +30
soļi vakar apmēram 2tk. - pēc visām tām acs būšanām sajutos ļoti nogurusi, kamēr domāju, ka jāiet, iesnaudos un aizmigu.
vakar ēst:
brokastis agri - auzu pārslu putra ar ogām (saldētas meža ogas), banānu un linsēklām
pusdienas - zemenes, ķirši, sautēti saldie kartupeļi, paprika no burkas, fenhelis, humuss, lociņi, tomāti
vakariņas (vēlu) - cepti kartupeļi (ūdenī), sīpoli, sēnes, tomāti, aprikozes
Secinājumi
1. asinspiedienu var (un vajag) regulēt bez zālēm, ar diētu, vegānu, bez sāls un bez eļļas. tikai jābūt atbildīgam un spiediens jākontrolē katru dienu, kamēr abi, svars un spiediens nostabilizējās. ja jau dzer zāles asinsspiedienam, dariet ārsta uzraudzībā, saka, ka brukums lejas virzienā tiem, kuriem ikdienas sistoliskais mērījums ap 160 esot ļoti straujš un, ja brukumam pa virsu uzdzer dienišķās ripas, var sanākt slikti.
2. uz šīs/šādas diētas dzīvot var un visnotaļ koši - vai zaļi. un garšīgi. un daudzveidīgi. un ir iemesls kāpēc vegāni ir populācijas daļa, kura visretāk cieš no liekā svara. apetīte ir, badā nebiju. galu galā, ja gribas ēst, vienmēr var apēst ābolu.
3. bez muskuļu sāpēm un bez nervozitātes, kas mēdz būt diētu pavadoņi => man domāt, jo mēs esam taisīti, lai pārtiktu galvenokārt no OH, jo tie ir vieglāk pieejami. un taukus cilvēki visvieglāk un metaboliski ekonomiskāk uzkrāj no apēstajiem taukiem. tas ir, mūsu taukaudos ir visi apēstie mazākie brāļi. un eļļas pudeles. un kokosrieksti. just saying. visātrākais veids kā apvelties = OH+taukskābes. OH aizies tūlītējai enerģijai un smadzenēm, taukskābes - taukšūnās nebaltām dienām, ērti, ātri un ekonomiski
4. ēšanas ierobežošanu laikā netestēju, mani "ēšanas logi" variēja no 6 stundām līdz 14 stundām, maltīšu skaits dienā no 2-4. man nepatīk pārlieki ierobežojumi, bet ir fakts, ka dzīves periodos, kuros nesnakoju un ēdu reglamentētos laikos (jaunībā, kad dzīvoju kazarmās), komplektā ar aktīvu dzīvesveidu (tajās pašās kazarmās), svaru bija vienkāršāk menedžēt, nekā visos pārējos dzīves periodos, kad ēdu kā pagadās un dīdīju spalvu. vai urbu plāno galdiņu.
Pārsteigumi
ka man bija potenciāls tik straujam svara kritumam => jautājums, ko liek iekšā visos gatavajos falafeļos un tamlīdzīgos veidojumos??? un secinājums - ja jau ir veselības problēmas tādas vai šādas, labāk uz šķīvja likt lietas, kuras iepriekš redzētas atpazīstamā formātā (izņemot dzīvnieciņus).
Vegānu augstprātība
neviens nenomira