...
Dzīvē nākas veikt gan sarežģītākas, gan vieglākas izvēles.
Pasakiet, mani mīļie draugi, ko Jūs vērtējat augstāk: personīgo brīvību vai tomēr pretējā dzimuma pārstāvi pie sāniem?
Pievelkot kājas pie ķermeņa, klausoties mierīgos Hammerfall ritmus un vērojot kā saule riet kaut kur Daugavā mani pārņēma dīvains miers. Es varu te tā vienkārši sēdēt un viss. Man ir apziņa, ka ir cilvēki, kas par mani uztraucas un tas laikam arī pašlaik ir viss, kas man ir vajadzīgs.
Kā cilvēkam, kas drīz vai arī ne tik drīz ienāks citā gadu desmitā, es pieņemu, ka viedoklis par kaut ko konkrētu bieži mēdz būt visai pretrunīgs.
Te man ir vēlme, lai kāds man ir blakus un sačubina, te man parādās vēlme, lai šī čubinātāja nebūtu. Un ja godīgi - biežāk ir vēlme lai šīs personas nebūtu.
Pagājušajā nedēļā es divas stundas nosēdēju skatoties kā peld pīles un kā laternu gaismas atspīd kanālā. Sēdēju uz soliņa tumsā un vienkārši skatījos visā tajā. Un tad mani paraustījā kāds velns un es pazvanīju kādam.
Vakars bija pilnīgi sabojāts. Pilnīgi un galīgi.