Savā runā Šķēle arī iestājās pret iespējamo lata devalvāciju, norādot uz negatīvajām sekām, ko tā varētu izraisīt.

Šķēle arī piedāvā tiesību aktos nākamajiem desmit gadiem nostiprināt normu, kas noteiktu, ka to ar nodokļiem apliekamo ienākumu daļu, kuru fiziska persona nogulda latos bankās un tur kontā naudu ne mazāk kā piecus gadus, sākot ar sesto gadu samazina par attiecīgu proporciju.

Pēc Šķēles domām, tā būtu savdabīga iedzīvotāju ienākumu nodokļa amortizēšanas shēma vidējā termiņā ar latu noguldījuma palīdzību.

Pēc Šķēles domām, ir jāpārskata ES struktūrfondu sadale, jo šis finansējums rada milzīgu spiedienu uz patēriņu.

Šķēle arī piedāvāja apsvērt iespēju publiski kotētām oficiālajā sarakstā esošām akciju sabiedrībām atļaut amortizēt ienākuma nodokli pēc zināma kotācijas laika biržā.

Savā runā viņš arī kategoriski iestājās pret lētā un mazkvalificētā darbaspēka ievešanu Latvijā, uzsverot, ka tā vietā valstij daudz vairāk jādomā par augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu.

Šķēle arī pauda uzskatu, ka patlaban esošie monopoluzņēmumi netiek efektīvi pārvaldīti.

Tāpat, pēc Šķēles teiktā, uzņēmumiem sniegto publisko pakalpojumu kvalitāte, sākot biznesu un reģistrējot to, pašlaik nav apmierinoša.