"Dike uzskata, ka būtu ievērojami vieglāk pārvarēt rietumnieku aizspriedumaino attieksmi pret kukaiņu ēšanu, ja izdotos vienkārši mazliet mainīt leksiku, kāda tiek lietota, aprakstot uzturā lietojamos kukaiņus."

"Ja jūs teiksiet, ka tie ir miltu tārpi, vārds "tārpi" viņos izraisīs nevēlamas asociācijas. Nelietosim vārdu "tārpi". Ja mēs izmantosim latīniskos nosaukumus, piedāvājot, teiksim, Tenebrio kīšu, tas izklausīsies krietni stilīgāk, un tas pieder pie mārketinga." (RL, 37.lpp.)

Tas ir tas pats, par ko mēdz runāt dzīvnieku aizstāvības nometnē, tikai virzieni atšķiras. Te, manuprāt, spilgtākais piemērs - Joan Dunayer veidotā tabula ar pašreizējiem un vēlamajiem apzīmējumiem: Avoiding Speciesist Terms.

Par šo sarakstu gan, iespējams, pasmīkņātu arī daudzi rūdīti "savējie", jo vairāki ieteikumi var šķist aizvainojoši, lai cik atbilstoši tie būtu, piem., "cattle enslaver". Turklāt reformu robeža ir neskaidra - arī metaforas un izteicienus, kā "divi zaķi ar vienu šāvienu", "dāvinātam zirgam...", par "zīli rokā" u.c. var nosaukt par sudzistiskiem jeb tādiem, kuros citu sugu būtnes tiek priekšstatītas pirmkārt kā resursi un līdzekļi. No otras puses, robežas nenoteiktība nav iemesls jautājuma ignorēšanai - Dunayer (tāpat kā Dike) vismaz šajā gadījumā runā par ikdienas praksēm un reālām lietām, kur vārdu izvēlei ir praktisks, ētisks un sociāls svars salīdzinoši nepastarpināti.

Nesen par to pašu arī pie thel: http://klab.lv/users/thel/94795.html