Garastāvoklis:	accomplished
Mūzika:	cockrock

Donna Summer Rīgā: alus vs sviedri (un protams roks)
pagājušajā vīkendā 'pulciņā' bija šī brīža topa ārtists globālā līmenī: Donna Summer jeb Jason Forrest (‘skaņu meža’ koncerta ietvaros), un man bija licies, kas es tur vienkārši iekšā netikšu. tiku mierīgi, pūļu nebija, no interesentiem - ne pārāk liela saujiņa lokālās elektro mūzikas scēnas pārstāvju, no kuriem pazinu tikai Erroru un Maharajah-u, kuri paši arī uzstājās, vēl Andžoni ar Kristīni, Rudaku, Laurensu..
manuprāt vakara stārs bija pats Džeisoniņš, kā viņu nodēvēja Andžons, tāpēc te tikai par viņu.
kad Pīls vēl bija dzīvs, viņš regulāri spēlēja Donna Summer vinilus, un tas, ka šobrīd šis niks vairs faktiski netiek laists apgrozībā, liecina par JF popularitāti tagad. morāle tā pati vecā, vēl vismaz dažus gadus par jaunu un supersvaigu tiks dēvēta liela daļā tās mūzikas, ko vēl paspēja atspēlēt Pīls.
Forests ir deju grīdas karalis. to varbūt nav viegli manīt, kad viņa hiti (kas parasti sastāv no ļoti īsiem citu ārtistu gabalu fragmentiem, pieņemts uzskatīt, ka vidēji viena JF dziesma sastāv no 40 citu daļiņām, šim "jaunajam" žanram ir pat nosaukums iedots, kas jau pats par sevi liecina, ka tas vairs nav jauns, ja jau tam ir savs vārds un cilvēki to atpazīst skan pa radio, bet kad tu esi klubā, tev kājas cilājas pašas. līdz šim vairāk pats biju klausījies viņa soulmeitu (-draudzeni) People Like Us, kas tehnikas ziņā darbojas tā pat, tikai noskaņa ir cita – intīmāka.
vēl būtiska piezīme, vienīgais JF "instruments" bija laptopiņš (mikrofons bija salūzis, bet pieņemu, ka tas būtu izmantots tikai sarunai ar publiku, varbūt arī ekstātiskiem izkliedzieniem kompozīciju kulminācijās) no kura jau pusmūžam arvien straujāk tuvojošais patukls ņujorkas vīrelis (varbūt ebrejiņš) vienkārši atspēlēja savus CD (protams mainot dziesmu secību un izlasot atbilstošākās katram momentam). tomēr, kā jau amerikāņi, arī Džeisoniņš bija lielisks koncertšovmenis - skraidīja, vaikstījās, imitēja, izbļāva, lēkāja, šķobījās, svīda.. bija laba iespēja salīdzināt LV un US skatuves ētiku vai mentaalitāti: nekustīgs stāvs un acs uzmešana caur pieri uz publiku laiku pa laikam vs aprakstītās uc izrīcības. lieki teikt, kā tas iedarbojas uz potenciāli dejotgribošu publiku.
no muzikālā viedokļa ir viens galvenais steitments: atšķirībā no vairuma dnb un vispār elektro scēnas (kam muzikāli viņš brīžam ir ļoti tuvs), JF pazīst un mīl roku. progroks, glamroks, pankroks, postroks ir biežas viņa references un fragmentu avoti (vispār viņš proponē 70-to ēstētiku, acīmredzot - jaunības laiks..), tāpēc arī viņam ir izredzes iziet ārpus sintetiskās apziņas dejuzālēm, lai arī tajās viņš iederētos lieliski. es domāju.
vēl interesants moments. kad JF bija gandrīz beidzis, viņu ar pusglāzi alus aplēja pats Errors un teica: "Paldies" (latviski). JF bija ļoti neapmierināts: "Tas taču ir alus!" (angliski). cits moments iepriekš: tā kā JF bija vienā brīdī noguris un ļoti sasvīdis, viņš apsēdās blakus kādai meitenei un ar savu sasvīdušo seju un kaklu glaudās klāt (slaucījās) viņas kreklam.

PS ar alus glāzi dodoties pie JF, Errors netīšām man uzkāpa vai tikai pieskārās kājai (es stāvēju tuvu steidžam), un pieklājīgi atvainojās. nedomāju, ka viņš ir nepieklājīgs un nesavaldīgs cilvēks, Eroram vienkārši Džeisoniņš tiešām ļoti patika..

www.cockrockdisco.com/DS-bio/bio-main.html
www.wfmu.org/donnasummer (viņš arī vada radiošovu visslavenākajā ASV koledžradio)