savas pieklibojošās atmiņas dēļ protams neatceros precīzi ne citātu, ne tā autoru, tādēļ, kā ierasts šādās situācijās, traktēju pa savam, ka "cilvēks esot sabiedrisks dzīvnieciņš". tā ir frāze, kas vienmēr ir likusi man šaubīgi savilkt seju.sak':"var jau būt, var jau būt, ka tā". katrā ziņā, beidzamo mēnešu komunikācijas samazināšana līdz minimumam nav manī paspējusi radīt ilgas pēc citiem dzīvnieciņiem.