dienas novērojums/jautājums
pa ilgiem laikiem biju izlīdusi laukā no mājas (precīzāk,no sava rajona) un aizdevusies līdz centram. braucot atpakaļceļā trolejbusā pretim apsēdās kāds +/- mana vecuma puisis un viņam blakus +/- uz pusi jaunāks kā es puika.abi protams nebija pazīstami.Kad vecākais no viņiem cītīgi sāka kaut ko darīt savā telefonā, mazākais ziņkārībā aizskatījās uz blakussēdētāja telefonu tik ļoti, ka šķiet pat nemanīja, ka ir pieliecies pavisam tuvu savam blakussēdētājam.Uz ko protams vecākais noreaģēja veltot mazākajam jautājošu skatienu. puika aptvēris, ka izskatījies trakoti ziņkārīgs samulsa tik ļoti, ka nosarcis aizskrēja sēdēt uz pašu trolejbusa aizmugures galu :D
tā nu es prātoju, kāpēc gan visām tām ziņkārīgajām tantiņām, kādu nudien nav mazums, nav pat puses no mazā puisīša kauna sajūtas par ziņkārību nevietā?