būtu jāķeras pie darbošanās Archicadā, bet prāts tā vien nesas domāt par visu citu, tikai ne to. Tā piemēram, mums ir pasakaini smuka eglīte ar sarkaniem bumbuļiem, kas nemitīgi novērš manu skatienu no monitora uz istabas stūri.Tad vēl ir arī dāvanu plauktiņš, uz kuru paskatoties gribot negribot jāsāk domāt par to,ka vēl taču jāuzmeistaro Serenāžkončas un jāatrod glītas kastītes,kur tos našķus ielikt.Un šādi es laikam varētu turpināt vēl ilgi,jo ilgi.