līst lieti, vēji pūš un vakars vēls...
viņš vecos džinsos tērpts un zamša kurpēm kājās.
jūs domājat, ka iereibušais dēls
nāk izpampties uz tēva mājām?
bet vai jūs neredzat, ka viņa tēls
ir šnabja nenolauzts? ap viņa vaigiem
mirdz pērļu lūpukrāsas purpurkvēls!
nē, nenāk viņš, lai galvu miegā liektu -
viņš nāk kā iemetējs, lai atkal glāzē lietu!

(c) studentu bariņš Siguldas observatorijā kau kādā senā Jāņu naktī