Un, kad šādi cilvēki mēģina atrast kādu, kas uzņemtos tālāko rūpi, tie paši dzīvnieku aizstāvji ir gatavi viņus saplosīt, kā tā, ko tad ņēma, ka tagad vairs parūpēties nevar. Un palīdzēt dzīvniekiem reāli sāk tikai tad, kad tas dzīvnieks jau nonācis uz ielas. Bet ko darīt tiem, kam pašiem nav, ko ēst, vai kas domā izbraukt no Latvijas darba meklējumos? Iespējams, mazāk izmisis cilvēks izdomātu arī saprātīgāku risinājumu, bet... Nu te jau sākums ir tur, ka valdībai uzspļaut uz cilvēka dzīvību. Un šīs ir tikai sekas.