Osetiju sadalīja cariskā Krievija - pamatā osetīni vienmēr ir dzīvojuši Kaukāza ziemeļu nogāzē, bet 18. un 19. gs. (kad Krievija veica Kaukāza iekarošanas karus) tika veikta ne pa jokam tautiņu pārvietošana ar nolūku "skaldīt un valdīt". Tāpēc osetīnu mazākums dzīvo Kaukāza dienvidu nogāzē.

Padomju laikos gruzīni "gruzīnoja" Dienvidosetiju, bet būtiski bija arī tas, ka osetīni pamatā mēdza ieprecēties Kaukāza ziemeļos, tāpēc arī dabiskais pieaugums Kaukāza dienvidos viņiem bija pašvaks. Gruzīni, savukārt, vairojās un piepildīja zemi.

90. gadu sākuma konfliktu principā iniciēja gruzīni, kas mita Dienvidosetijā, bet tad tas izvērtās osetīnu tīrīšanā, izdzenot no zemes ap trešdaļu iedzīvotāju (gruzīnu, megrelu, abhāzu utt.). Bet tāpat palika ap 40% gruzīnu šajā zemē. Tagad gan tur gruzīnu ir mazāk - tāpēc, ka krievi intensīvi iepludināja savējos "miera uzturēšanas" operāciju aizsegā.

Gan Dienvidosetija, gan Abhāzija faktiski ir izveidoti par Krievijas protektorātiem, kur katrā provincē ap 80% iedzīvotāju ir iedotas Krievijas pases un visus nozīmīgākos amatus ieņem bijušie KGB/FSB/Krievu militārās izlūkošanas aģenti (pamatā pie tam krievi). Abhāzijā, starp citu, augstā drošības dienesta amatā ir bijušais Rīgas OMONa šefs Česlavs Mļiņņiks.