Man ir forša direktore, viņai ir ap 40 vai drusku pāri. Ar vīru izšķīrusies, ir superīgs dēls, kurš šogad beigs videni.
Bet ar večiem gan neiet, jo vieni baidās gluži kā Tu un nemaz nenāk klāt, otri nāk, bet spazmo par to- "ko es tev varu dot?". Un te nu ir apburtais loks kā visa gala beigās viņa pateica- "Man nevajag ne tās puķes, ne dāvanas, neko. Tikai normālu (!!!) cilvēku"