Vakar bija pasēdēšana ar "old gang". Vēl viena šon iesniegs atlūgumu. Pēdējā palikusī no "vecajām" to darīs pirms vasaras.
Tiešām vienīgā labā lieta tajā restorānā ir fantastiskais kolektīvs :) Ar meitenēm runājām, ka būs jātaisa lielais pārtijs, kad visas būs beigušas tur strādāt xD

Pēc pēdējo laiku notikumiem, kurus apspriedām, izskatās, ka priekšniecība pati grib tikt vaļā no vecajiem darbiniekiem. Domāju gan, mēs esam palikuši neērti viņiem. Iepazinušies ar informāciju, kā lietām jābūt, un uzdodam jautājumus. Big boss priekšniecei esot sūdzējies, ka tik maz cilv, kas runā norvēģiski tur strādā. A par ko viņi brīnās? Visi šejienieši zin, ka šis restorāns ir worst place to work. Var spiest tikai uz iebraucējiem=muļķiem. Sasmējāmies atkal arī par to, ka mums tak neļauj apmācīt jauniņos. Tikai priekšniecība tgd to dara...bail, ka kko izpļāpāsimies un + grib vairāk dresēt kā viņiem vajag.

Tik daudz domu/plānu, kā rīkoties kurā situācijas variantā, bet vispirms jāgaida pirmdiena!

Kad atjaunoju CV, iemetu arī, ka mācos lietuviešu valodu. 4 valodas ir forši, bet 5 skan vēl labāk xD
Rakstot motivācijas vēstuli, radās sajūta, ka es piesakos uz menedžera amatu...nebūtu slikti ar laiku uzkāpt līdz tam.

Anyway jau atbildēja un 18-tajā intervija :)

Jau bik uztraukums. Ne par to, vai būšu gana laba, lai mani pieņemtu, bet tas, vai viņiem būs ok mans lērums ar nepieciešamajām brīvdienām. It īpaši mēnesis priekš kāzām un viss, kas ar to saistīts..

Man ir sajūta, ka manā zobārstniecībā ārsti viens ar otru nerunā...un man ar līdz galam visu nepasaka vai maina domas.
Vismaz tiku pie pagaidu pieaudzējuma(?)...neglīts, bet tomēr labāk nekā caurums.

Bļin, būtu nevis salabojuši, bet vnk izrāvuši to zobu, visas problēmas būtu apstājušās tajā dienā. Staigātu laimīga ar savu protēzi, līdz pēc cik tur tiem mēnešiem, kad var pieaudzēt zobu kaulu, kurā vēl pēc cik tur mēnešiem implantus močīt iekšā...

Darbā, mini, bet tomēr pārmaiņas. Izskatās, ka nebūs neiespējami izvilkt līdz maija vidum.
No otra restorāna nesaņēmu zvanu, bet druška laikam ļoti grib ar mani kopā strādāt, jo atkal šiem uzplijas. Visp būs jāmēģina lietderīgi izmantot rītdienas brīvdienu un jāatjauno CV. Tāpat pirms vasaras būs jāsāk sūtīt apkārt. Šajā restorānā vairāk tik uz vasaras sezonu darbs, kas vairs īsti neiet kopā ar jaunajiem plāniem. Bet poh, riskēšu.

Lai arī antibiotikas pārstāju lietot aizvakar, tik tgd beidzot sāku justies kaut cik jēdzīgi. Ar rītdienu arī pārējās zāles off + pie zobārsta izņemt šuves un kosmētiskās nianses. Līdz rudenim būs jāizdomā, vai gribu implantus.

Kamēr knibinos ar pūra lādes lietām, skatos visādus online kursu materiālus..pagaidām aizķēris "Why You Are Who You Are". Vēl esmu sākuma lekcijās, bet jau visu laiku sevi ar analizēju. Cik daudz kas pa dažiem gadiem tomēr ir mainījies manī. Īpaši pēdējā laikā komforta zonu arvien vieglāk pārkāpt. Joprojām grūti, bet tomēr vieglāk :)

Kafija ar mandeļu/auzu "pienu" garšo jancīgi, bet nav nemaz tik traki.
Tā kā doks ieteica dzīšanas laikā izvairīties no piena produktiem, tad nu šīs dienas bišķ jāpiedomā, lai gan nav gluži tā, ka čekoju visas sastāvdaļas jebkam ko pērku.
Vienīgais, kas mani mulsina ir - olas :D Varb muļķīgi, bet tās vnm liek "vienā nišā", varb vnk vegānu ēdienkartes dēļ, jo tak nav no piena taisītas..bet varb kkas tomēr :D

Vēl gaidu ziņu no priekšniecības, bet ceru uz vēl vienu brīvdienu, jo protēze nav vēl gatava. Bet diez vai dabūšu tādu luxu.

Bet tā priecājos, ka mans ķermenis joprojām ir ļoti atsaucīgs un viss dzīst labi. Pēc pirmdienas operācijas biju uz stundiņu nolikusies pagulēt un, kad pamodos, pampums jau bija nogājis un pretsāpju zāles vairāk no bailēm dzēru. Pilnībā neviens no blakusefektiem. Nu bet es arī sekoju visiem norādījumiem un zāles močīju iekšā "pēc pulksteņa" :)

Tiiik perfektā brīdī izdomāju iziet uzpīpēt. Pasta mašīna jau grasījās braukt prom un citādi telefonam būtu jāiet pakaļ, labākajā gadījumā, šovakar uz pasta kantori. Visp pārsteigta, jo nav pagājusi pat nedēļa kā aizsūtīju uz garantijas labošanu.

Ne vienmēr gan sanāk dabūt visu ko vēlos uzreiz.. Piekāpos un paliksim Norvēģijā līdz nākamajai vasarai tomēr, lai varam ceļot ar lielāku budžetu. Tāpat gan čekojam citu, lētāku dzīvesvietu un darbu toč gribu mainīt. Lai gan ja paliktu šajā, es varētu pieprasīt visas visas brīvdienas, ko man savajadzētos, un man dotu. Nu nafig...neesmu tik izmisusi.. Vismaz pagaidām :)

Piedzīvoju savā mūžā sāpīgāko anestēziju (pat apraudājos!) un tad izrādījās, ka protēze nav pielāgota jaunākajām izmaiņām, un doks piedāvāja pat pārlikt datumu...nu nē! Vēlreiz tās adatas negribu pat redzēt sev tuvumā! ...2 izrautus zobus un 1 cistu vēlāk dabūju ļoti principiālu farmaceiti, kas piesējās, ka nepaņēmu numuriņu.. C'moon, jau tā galva dulla, grūti parunāt, visa mute asinīs un pietam aptieka bija tukša!

Jaunās protēzes gatavošanas dēļ var nākties prasīt papildus brīvdienu, bet nav jau īsti kam strādāt. Huj zin kā būs..bet nu bļin, priekšniecība pati vainīga, ka visi iet prom. Un jauniņie arī neviens nepaliek ilgāk par pāris mēnešiem...

Vakar bija mana face-to-face saruna ar priekšn. Nu bļin, cepuri nost smadzeņu skalošanā! Ja pēc darba nebūtu ar meitenēm aizgājusi pasēdēt, tad būtu palikusi labā noskaņojumā, ka nav jau nemaz tik traki tur strādāt un vai tiešām es tik ļoti gaidu zvanu no otra restorāna.
..vēl ar meitenēm pārrunājām jaunākos dokumentus, ko savās ķetnās esam dabūjušas, un pamazām plānojam nākamo tikšanos ar arodbiedrību.

Arodbiedrības sapulce noritēja ļoti produktīvi :) Kolēģe, kas man pievienojās, uzreiz pēc tikšanās arī aizpildīja iestāšanās dokumentus. Domāju, ka pārējie kolēģi, kas iesaistīti, arī sekos mūsu piemēram.

Sēkla iestādīta. Tgd tik jāvāc info, kā to stādu dabūt līdz ziedēšanai, jo augsne ir dirsā :D Bet vismaz lietas notiek!

Cik darba lietas palikušas interesantas :D

No priekšnieces dabūjām rakstisku paziņojumu, ka saņēmusi mūsu papīru un viņi organizē tikšanos ar savu advokātu, lai varētu sniegt mums precīzu info...līdz marta beigām. Interesanti, kā viņi līdz šim varēja aizpildīt algas kartiņas un visp mums ko maksāt, ja jau paši neko nezinot? Viņas atbilde ļooooti atsauca tekstus/pamācības no grāmatas, kā tikt galā ar grūtiem/dusmīgiem klientiem :D

Anyway, tgd esmu oficiāli iestājusies arodbiedrībā un rīt no rīta eju uz tikšanos ar šiem. Es!!! Pelēkā pele, kas pati vnm baidās ko teikt/darīt, it īpaši šādā līmenī! :D Un pa lielam, gribās pat teikt, ka es uzsāku visu traci darbā, jo sāku kolēģēm uzdot jautājumus...sākumā uzmanīgi, bet pretreakcija bija atvieglojums, ka kāds to ir sācis, un sarunas pārtapa par ļoti tiešām un atklātām.

Vēl pirms priekšniece atsūtīja oficiālo atbildi, bija paziņojums, ka būs face to face tikšanās saistībā ar to, kā uzlabot darba apstākļus un par algām. Mēs visas esam šausmās, bet par mūsu papīru tad nevajadzētu būt nekam. Vismaz, ja ko teiks, pieprasīsim kopējo tikšanos ar visiem, kas parakstīja.

Ņemot vērā, ka viens no jauniņajiem uzrakstīja atlūgumu un priekšniece pateica, ka viņš darbā var visp nerādīties, un vēl viena jauniņā arī drīz iet prom, priekšniecībai vajadzētu manāmi pacelt algu palicējiem. Pēc tā skatīšos tālākos plānus. Man ir iespēja tikt strādāt diezgan augstas klases restorānā, bet pie viņiem norm stundas tikai vasaras sezonā. Ja pašreizējā darba vietā lietas iet uz labo pusi, palieku līdz maija beigām, kā iepriekš saskaņots, ja nē, tad ar aprīļa sākumu un kaut ar mazākām stundām, bet uz otru restorānu. Pagaidām varu tikai virspusēji plānot, jo droši zināmais ir vienīgais tas, ka otram restorānam noteikti vajadzēs vēl cilv un norv druška, kas pati tur strādā, ir ļoti labās attiecībās ar priekšnieci...bet vai viņi būs ok pieņemt mani uz ne pilnu sezonu.

Uuuuu...lepojos ar sevi :D

Jau tā forša sajūta, ka kolektīvs tik saliedēts un šorīt, pirms darba, savācāmies pilsētā uz kafiju un parakstījām to dokumentu. Priekšniece uzmeta aci, nokomentēja vienu punktu un pēc laiciņa iesauca ofisā vienu no virtuves galvenajiem, lai strostētu par to, cik virtuve slikti strādā. Mums ne vārda. Vismaz pagaidām.

Sāk parādīties uztraukums par to, kā lietas notiks un pēc jaunākā papīra, ko jauniņajai pirms pāris dienām bija jāparaksta, we are fucked up un šitas pielies tikai eļļu ugunij. Tad nu šovakar aizsūtīju pieteikumu par iestāšanos arodbiedrībā. Pirmdien šiem zvanīšu un centīšos pēc iespējas ātrāk dabūt tikšanos. Galvenais, lai izdodas pirms priekšniecība taisa kkādu lielo runāšanās sanāksmi.