Lai arī cik mīļš man Duolingo, bet Babbel ir labāks iesākot jaunu valodu. Nu vislabāk ir sākt ar kādiem kursiem klātienē, bet spāņu valoda man nav tik nepieciešama :)
...
Šon treneris iedeva panēsāt elkoņu aizsargus, nav tā ka baigi nepieciešami, jo tā kā nav pilna forma, tad baigi neuzbrūk. Lai gan pēc šodienas brīnos kā man pleci nav zili xD Ar skaudību skatos kā pārējie ik pa laikam parādās ar jaunu ekipējuma lietu. Ja nākamgad viss joprojām patīk, sākšu ar cimdiem un masku. Šon pamanījos noraut ādas gabaliņus abām rokām. Nezinu vai koplietošanas cimdi pa lielu vai vnk nemāku kārtīgi zvetēt xD Viens čalis tak visp pats savu zobenu kaļ!

Maz sanāk rakstīt, bet nav arī īsti ko.
Kačāju valodu un eju cauri darba sludinājumiem..pa vidam pastaigas kalnos.
Neteikšu, ka baigi daudz CV izsūtīti, bet nekādas atbildes ar nav. Dikti negribās restorānu atkal, bet laikam jau nav variantu + paziņa solīja aizlikt vārdu vienā.
Iekšā sēž sajūta par bezjēdzīgi izmantotu laiku. Meh.
Baidos arī pieķerties klāt saraksta taisīšanai, ko iesākt Barselonā, jo ņemot vērā kā iet ar darbiem, būs dikti īss saraksts.

Īsti neskaitīsies "kas meklē, tas atrod" drīzāk "izdomā, ko vēlies, un visums sadosies rokās, lai tas piepildītos". Varb muldu kkādu huiņu :D
Anyways...Salīdzinoši nesen FB viens no draugiem nošēroja linku, kas mani aizveda līdz Emilie Wapnick - How to Be Everything. Tieši tas, kas man bija nepieciešams! Pamazāk lielāka skaidrība plānos un haoss izrādās nav nemaz haoss :)

Nu ir tiem vīriešiem kkur ieprogrammēts paciest sieviešu izgājienus un garastāvokļu maiņas xD
Goda vārds apbrīnoju viņus!

...
Cenšos saprast, kā saprogrammēt savu ikdienas dzīvi...vnm par maz laika/pārāk neefektīvi izmantoju? Tik daudz ko gribās izdarīt, iemācīties un sasniegt.
Vakar bijām vakariņās manā iepriekšējā darba vietā. Ienāca prātā, ka moš varētu pāris maiņas nedēļā tur pastrādāt. Diezgan ātri pārdomāju vietas ziņā, bet pati ideja varb nav slikta, jo šī brīža darba vietā sezona teju cauri un ar stundām ir kā ir. Bet no otras puses, tieši tāpēc es biju tik priecīga šeit strādāt, jo, jā mazāk nauda, bet vairāk laika ņemties ar mūsu uzņēmuma lietām, bet, ja godīgi, tāpat nevaru saņemties norm uzsākt kko darīt. Braukt uz cehu ta nav problēma, bet tieši grāmatvedības lietas, saprast visas atļaujas utt. Varb pat mēģināt kkādus online kursus pameklēt. Papīrs pohuj, bet tieši info.
...un tā ir tikai daļiņa no visa. Tā kā nevaru pa pilnu programmu kkur pieķerties, tad cenšos vismaz kko no visa, jo piem darbam vēl tāpat dafiga vajag mācīties + valodu ar jāspiež, jo nepietiek labai komunikācijai. Pluss man atsūtīja lasāmo teoriju saistībā ar zobencīņām, ko arī būtu noderīgi pamācīties. Angļu valoda ar vēl nav tik laba kā gribētos, jo gribas tiešām gramatiski pareizi komunicēt + vēl visādi sīkumi. Dikti gribās arī tiesības nolikt, bet tam toč nav laika un līdzekļu, lai gan tā ir lieta, ko izdari pa tiem mēnešiem un gatavs. Ehhh xD

Smejoties pukojos uz sevi, ka tik daudz kas dzīvē jau sadarīts un pamēģināts, ka vnk nu nav iespējams būt par cilv kas dzīvo "darbs-mājas-seriāli/bārs"

Tgd pat priecājos, ka biju saslimusi! Biju uz pirmo zoben-cīņas nodarbību un ja būtu + gym, es nobeigtos xD
2h un muskuļi jau sāp kā nezinu ko būtu darījusi, bet bija jautri. Man patika!
Plusā visam esmu vienīgā meitene un vienīgā, kas pirmo reizi..un, kā liekas, vienīgā ne no Norvēģijas, bet pārāk bieži ar nelūdzu pāriet uz angļu valodu :)

Visam pa virsu vēl saslimu...meh. Un kā par spīti tiiiik izteikti. Ja parasti tāpat varēju ņemties pa māju + uz darbu, tad šoreiz teju visu dienu blenžu sienā un vaidu no tā cik sūdīgi + "desertā" pāris nepatīkamas ziņas.
Nu neko, jāsakož zobi un jāizdzīvo.

Ja nebūtu apsolījusi, nebūtu nemaz i braukusi uz LV. Nē, nebija jau slikti. Pat ļoti labi pavadīju laiku, bet mehh.
Pārsteidzoši ātri pagāja lidojums un nu jau mājās. Nopirku piestu, taisīšu pirmo reizi mūžā pesto + pieteicos uz zobencīņām.
Domāju arī par sporta zāli, par kuru dabūju ļoti labas atsauksmes + tieši šomēnes piesakoties lētākas izmaksas tur..tikai, vai nebūs par daudz. Lai gan neliek jau man neviens kalnus gāzt :D
...varbūt šīs lietas palīdzēt tikt vaļā no stulbās sajūtas, kas jau labu laiku neliek mierā. Cerams.

Kkāds meh...acīmredzot nebija pagājis pietiekami ilgs laiks pēc pēdējā ceļojuma, jo neteikšu, ka baigi izbaudu. Ok, draugus satiku + vēl pāris plāni, bet....
Šon arī pirmā dienas daļa brīva un nu totāli nav ko darīt un nemaz arī negribās. Domāju nosist laiku un aizčāpot līdz kādam muzejam, bet attapos krogā sūcot aliņu. Gaidu, kad padarīs laimīgāku.

Lidmašīnas un konča biļetes - check!

Tgd tik lielais jautājums - To hostel or not to hostel...or to hotel :D

3 mēneši ko domāt. Neesmu nekad palikusi šērotajās telpās, bet ņemot vērā, ka vismaz 4 dienas būšu viena pati svešā pilsētā svešā valstī, būtu jauki sapazīties ar jauniem cilv. Pietam daudz izdevīgāk un ne braukšu tur numuriņā sēdēt...

Spāņu valoda doesn't make sense xD ..bet nu ir tikai otrā diena.
Testējot vārdiņus, ko atceros no vakardienas, daudzi, kas nāk prātā, ir lietuviski..wtf? :D Un, kad mācījos LTv, tad viņus nekādi nevarēju atcerēties xD

Dabūju arī ziepju operu mājās... Dzīvokļa biedrs atklāja, ka mūsu paziņa viņu krāpa, kad vēl viņi skaitījās kopā. Par to zināju jau labu laiciņu un cīnījos ar 'pateikt draugam taisnību' vs 'draudzenei devu solījumu klusēt' ...kad viņi drīz pēc tam izšķīrās izšķīrās, vairs īpaši nedomāju, līdz šon viņš sāka atstāstīt baumas un vēlējās apstiprinājumu, ko arī devu.
...rīt no rīta šamējā nāks ciemos runāties ar viņu. Labs iemesls tā agrāk doties uz pilsētu pa veikaliem pastaigāt.