Riksmål ir tas pats, kas bokmål. Tikai riksmål lieto kā ļoti profesionālu vai akadēmisku ''valodu''. Piemēram, ''jenta'' vietā raksta ''jenten''. :)

Šis ir interesanti!
Jautājums - profesionālajā/akadēmiskajā valodā neizmanto sieviešu dzimti?
Pati dzīvoju Bergenā un pasniedzēja stāstīja, ka šeit pa lielam izmanto tikai "en" neatkarīgi vai siev. vai vīr. dz.

Es nezinu, pieņemu ka tādās situācijās kā, piemēram, kad tiesnesis nolasa spriedumu, viņš/a runā, lasot no lapas, kur ir riksmaal teksts. Atceries, ka bokmaal un nynorsk nevar runāt, tās ir rakstāmās valodas, t.i., skriftspraak.
Par Bergenu - tā ir Bergenas dialekta īpatnība. Ja pareizi atceros no norvēģu valodas stundām, viņi izvēlējas atmest sieviešu dzimti, laikam, lai vieglāk būtu runāt. Tāpat kā Trøndersk dialektā (kurā es runāju) ''jeg'' vietā saka ''æ'', ''er'' vietā ''e'' un tā tālāk.

Izgriezums no vikipēdjas -
Aptuveni 80% no iedzīvotājiem runā dialektā, kas atšķirās no standarta austrumnorvēģu dialekta vai cita mutiskā bokmaal varianta. Ļoti maza daļa dialektā runājošo norvēģu teiks, ka viņi runā nynorsk, lai arī tas nav nekas neierasts vietās, no kurām nynorsk ir izcēlies. Modernie norvēģu valodas dialekti tiek lietoti visā valstī, bet tikai Rietumnorvēģijā ārpus lielākajām pilsētām un austrumu kalnu zonās nynorsk rakstība tiek plaši izmantota. Arvārdsakot lielākā daļa dialektā runājošo izmanto bokmaal kā primāro rakstības valodu.

Piemēram, zem visa Trøndersk dialekta mēs tik un tā lietojam bokmaal kā valodas ''bāzi'' vai kodolu. Tas ir tikai pārmainīts ''bokmaal'' ērtību dēļ. Savukārt cilvēki, kas runā Bergensk dialektā, izmanto nynorsk kā bāzi, kas arī ir dzirdams īpatnējā valodas melodijā un izrunā.