17


November 4th, 2017

(no subject) @ 06:01 pm

šis novembris ir pēdējais pēdējo 17 gadu laikā, kad esmu vēl bērns. man nepatīk.

 

October 28th, 2017

dzīve @ 01:37 am

Pēc kārtīga pisiena aizgājām gulēt, bet tad man sākās kārtējā klepus lēkme, kas man jau ir katru vakaru kādu nedēļu, kopš saslimu. Iedzēru vēl vienu dozu ar klepus sīrupu un nepalīdzēja ne sūda, pat nezinu, kādā veidā klepus sīrupu palīdz, ja runa ir par niezošu kaklu. Aizgāju uz vannasistabu, lai otram netraucētu ar savu regulāro klepošanu līdz gandrīz vēmienam un sēdēju tur kādas 10 minūtes, līdz mani izbiedēja jeb atnāca pārliecināties, vai es vēl neesmu miris. Izdomāju, ka man vajag karstu ūdeni, lai vismaz kaut kā nomērdētu to klepus perēkli kaklā. Par cik šajās mājās tējas/kafijas un nekā tāda nav (nesaprotu, kā tā var dzīvot), šobrīd sēžu pie loga, klausos lietus skaņās un dzeru karstu ūdeni ar citronu un cukuru. Bet tagad vismaz var kaut ko atklepot - nav tā kā bija šo nedēļu, kad vienkārši sauss klepus un šķiet, ka tu vienkārši noasiņosi no klepošanas pārdozēšanas. 

 

October 17th, 2017

(no subject) @ 11:52 pm

nvm, es atkal jūtos kā sūds. tagad pat nav iemesla. es neko negribu

 

(no subject) @ 12:27 am

šobrīd dzeru tik rūgtu tēju, ka šķiet, ka sāks augt ūsas barības vadā

 

October 16th, 2017

(no subject) @ 01:31 am

''Ai, gan jau nākamreiz rīkošos citādāk.''
''Ak... nākamās reizes nebūs? Ak... tas bija viss?''

Joptvaj, kaut es būtu zinājis to, ka šī ir vienīgā reize un iespēja, kad eksistēju kā runājošs mērkaķis kosmosā, labākajā vēstures punktā kā gudrākā būtne uz planētas, izmantojot, bļin, maģiju katru dienu kā, piemēram, internetu un reaktīvās lidmašīnas, un viedtālruņus, ar pieeju visām cilvēces zināšanām pirkstu galos un iespējām runāt par to, cik forši ir dzīvot. Ja es būtu zinājis, varbūt es tik ļoti neuztrauktos par to, ko citi domātu un par viņu sūdainajām dzīvēm, varbūt es būtu pavadījis vairāk laika, veidojot labu mākslu vai būdams zinātnieks vai iemīlējies, vai vienkārši neesot kretīna gabals. Ak, kaut es būtu zinājis.

Lai gan es to visu zināju, bet es vienkārši nevēlos par to šobrīd domāt. Tāda ir tā dzīve.
 

October 15th, 2017

(no subject) @ 11:40 pm

nevaru izdomāt - iet gulēt vai pagremdēties bērnībā un uzkapāt The Sims 2. ja iešu gulēt, tad tāpat neaiziešu gulēt, bet 4 stundas klausīšos podkāstus, vārtoties gultā tumšā istabā. ja tomēr kapāšu The Sims 2, tad tāpat apniks pēc stundas un tāpat pēc tam 4 stundas vārtīšos gultā un klausīšos podkāstus. bet stunda mazāk miega, domāju, neko diži neietekmēs, jo tāpat rīt sāku 12:15. un kāpēc es šo rakstu?

ā, man vairs nav gari mati. biju saņēmies iet pie frizieres nodzīt pliku, bet friziere palika nelaimīga un teica - atstāj vismaz kaut ko augšā, jo kad ataugs, izskatīšos pēc mikrofona. es zināju, ka tā nebūs, ņemot vērā to, cik biezi un ne-sausi mani mati ir, bet tāpat paklausīju un nemaz nenožēloju. īstenībā jūtos ievērojami labāk - varbūt kaut kādas izmaiņas sevī pašā bija tas, kas man bija vajadzīgs? bet antidepresanti jau ir izrakstīti, dzeršu arī. :)

 

October 13th, 2017

(no subject) @ 05:48 pm

vakar apēdu laikam puscīsiņu un šodien pringles. nav tā, ka es negribētu ēst, bet es negribu ēst tik ļoti, lai ietu pēc ēdiena. piemēram, ja man priekšā uzrastos ēdiens, es to noteikti apēstu, bet lai pats ietu kaut ko taisīt.. nav vērts

 

October 11th, 2017

(no subject) @ 12:06 pm

man vajadzēja tevi pasūtīt nahuj jau pirmajā reizē, kad iespļāvi sejā

 

September 28th, 2017

Pabrīdini mani, pirms izlem trešdienas vakarā piedzerties. @ 10:32 pm

- Vakardiena bija ļoti slikta diena. Ko es pateicu, kas Tevi aizskāra?

- Pārsvarā tas, ka Tu pateici, lai es izbeidzu ar neīstas līdzjūtības izrādīšanu, kad es pateicu, ka Tu man rūpi. Arī tas, ka Tu pateici, ka vēlies izdzēsties no Snapchat un, ka Tev nepatīk cilvēcisks kontakts.

- Es negribēju Tevi aizskart, piedod. Es to biju domājis vispārināti, vienkārši dažreiz mani izved no pacietības tas, ka cilvēki uzskata, ka viņiem ir jāizrāda līdzjūtība un neīsta empātija, kad es jūtos slikti. Cilvēki to dara pārsvarā tikai pieklājības pēc. Par Snapchat - arī tas nebija domāts par Tevi. Vienkārši es neredzu jēgu tam, ka man ir ''streak'' ar kaut kādiem 20 cilvēkiem. Tas ir nogurdinoši un bezjēdzīgi. Tajā pašā laikā es arī uzskatu, ka patiesībā ir mazliet skumji, ka mēs tik daudz laika pavadām, runājot Snapchat kā divi pusaudži. Un kad mēs satiekamies, ir tikai sekss. Un mazās sarunas.
Par cilvēcisku kontaktu - Tu ļoti labi zini, ka man patīk būt ar Tevi, pieskarties Tev un just Tavu smaržu. Pat nezinu, kādēļ es to pateicu, gan jau arī tas bija domāts vispārināti. 

- Paldies. Saprotu arī to, ka biji alkohola reibumā un neatradies no labākajiem stāvokļiem garīgā ziņā. Lūdzu, nenoraksti visu veidu empātijas izrādīšanu kā tikai pieklājību. Var arī gadīties, ka cilvēkiem patiesi rūp. Es teicu - Tu ar mani vari runāt, ja kas lēcies. Tu atbildēji, ka nevēlies runāt par tādām lietām, kad esi pie manis. Kā arī, Tu varētu ar mani parunāt, pirms izlem trešdienas vakarā piedzerties.

- Kādēļ gan? Kāda atšķirība no trešdienas vai piektdienas?

- Es domāju, ka man tas nav jāsaka. Kā arī, vienam dzert nav normāli.

- Tad dzer kopā ar mani. Un es biju ar draugiem, par kuriem viņai nemaz nav ne jausmas. 

- Ar to jaunu zālītes grupiņu?

- *dīvaini paskatās*

- Es vienkārši uztraucos.

- Tev nav jāuztraucas.

- Ak, vai esi par to pārliecināts?

- Jā, esmu piedzīvojis trīs pasaules karus, tādēļ nedomāju, ka neliela novirze no normalitātes man nodarīs skādi.

- Tāds iespaids, ka Tev ir vienalga par visu.

- Man nav vienalga par Tevi. Un nikotīnu. Man tas ir pietiekami, paldies.

- Un Tu nespēj saprast to, ka tieši tas mani tik ļoti biedē?

- Nē, kādēļ?

- Man arī nav vienalga par savu nākotni. Es pat telefona piezīmēs esmu ierakstījis - ''vai nu es būšu ārsts, vai arī es veikšu pašnāvību''.

- *asarainām acīm* Un Tu nesaproti, kādā pozīcijā Tu mani nostādi? Kas būs, ja, Dievs pasarg, mūsu starpā nekas nesanāks? Vai Tu uzskati, ka nikotīns Tev palīdzēs eksistēt?

- Es nesaprotu, ko Tu ar to domā. Jebkurā gadījumā nākamgad es dodos uz Latviju, kā Tev šķiet, kas notiks?

- *pauze*

- Īstenībā es atsakos par to pat domāt.

- *pauze*

- Vai tagad Tu saproti, kādēļ man nepatīk cilvēkiem stāstīt par savām problēmām? Ja man par tām nav jārunā, tad man pašam arī vieglāk ir eksistēt.

- Es vienkārši nevēlos, lai Tu visā padodies. Rodas iespaids, ka Tu nemaz neesi ieinteresēts palīdzībā vai tajā, lai lietas ietu uz labo pusi.

- Tas nav tik vienkārši, kā Tev šķiet. Kad man bija 14, man bija nozīmēta psihoterapija. Terapeite pateica, ka es visu atlikušo dzīvi būšu pesimists/reālists. Un ka es uzaugu pārāk ātri. Tādēļ arī man ir problēmas komunikācijā ar vienaudžiem.

- Es nepārzinu Tavu dzīvesstāstu pietiekami labi, lai pateiktu ko vērtīgu. Bet kā būtu, ja es būtu tas cilvēks, kuram klātos slikti? Vai Tev par to būtu vienalga? Un vai Tu nevēlētos, kaut Tu varētu kaut kā palīdzēt?

- *smejas* Man viss ir kārtībā.

- *dīvaini paskatās*

- Nav tik traki. Vienkārši nedomā par to. Es arī par to nedomāšu un man klāsies labāk. Ceru, ka nenožēlo savu izvēli, kad nolēmi uzsākt lietas ar mani. 

- Es nenožēloju, ka ''ņemos'' ar Tevi. Zinu, ka tas izklausīsies ļoti cliche, bet man ļoti rūp cilvēki, par kuriem man nav vienalga. Ja Tev tas palīdzēs, tad es centīšos par to daudz nedomāt. 

- Es vienkārši vēlos Tevi noskūpstīt un aizmigt ar Tevi azotē.
 

September 25th, 2017

(no subject) @ 07:17 pm

vai te ir kāds, kas studē medicīnu Stradiņos?

 

September 24th, 2017

(no subject) @ 01:20 pm

man tikko piedāvāja 20000 kronas par seksu

 

September 23rd, 2017

(no subject) @ 10:19 pm

''Well, you can pick being 10 years older as a stripper or 10 years older as an electrophysiologist. Either way, 10 years is going to pass. Good luck!''

 

September 21st, 2017

(no subject) @ 10:25 pm

Esmu bijis aizņemts šajās pēdējās dienās - tu arī, bet atšķirība ir tāda, ka es par tevi domāju visu laiku, kamēr tev ir citas lietas, par ko domāt. Es esmu augšā un lejā - svārstos no 1 uz 0, tā teikt, iekšā un ārā. Esmu skumjš, kad saņemu pāris standarta ziņas un pārlaimīgs, kad pasaki 'glad i deg'. Bija jauki tevi vakar satikt - aplikt rokas tev apkārt, ļaut pirkstiem slīdēt pār tavu ķermeni. Varu aizmigt ar smaidu uz sejas.

 

September 17th, 2017

(no subject) @ 08:45 pm

jessie j ir viena no seksīgākajām sievietēm, ko es jebkad esmu sastapis un viņas balss kontrole ir vienreizēja. diemžēl/par laimi (?) viņa neraksta low-tier mūziku, kas patiktu vairumam tautas (lai būtu TOP), tādēļ viņa nav tik ļoti atpazīstama, cik viņa patiesībā būtu pelnījusi.

ā, man māte šobrīd sēž vietā, kur pirms pāris dienām viss bija spermā. ceru, ka viņai nav UV lampas

 

September 13th, 2017

(no subject) @ 06:04 pm

æ føle at terapi egentlig ikke fungere, men det e sikkert fordi æ har gått i terapi hele livet mitt og æ e ikke perfekt eller «fiksa» for å si det sånn så æ bare - terapi e nå dritt». som sagt, så kan æ ikke forestille mæ å ikke gå te en psykolog. æ kan aldri bli en helt hel person, men æ har jo en sjanse på å bli liksom tre fjerdedeler av en person. tre fjerdedeler av en person e ikke så ille syns æ. bedre enn ingenting..? :’)

 

September 9th, 2017

(no subject) @ 06:11 pm

ņemot vērā vidējā latvieša domas, uzskatus, secinu, ka tomēr cilvēki paši nejēdz, ko klausās, ka tik kaut kas inčīgs skan. atliek tikai paskatīties uz spotify topiem Latvijā

 

September 5th, 2017

(no subject) @ 08:07 pm

Es sodien raudaju 4 reizes

 

September 2nd, 2017

(no subject) @ 10:59 pm

vai eksistē tāda atkarība no seksa? nopietni, es biju tik izmisis, ka gribējās raudāt par to, ka jakai noplīsa rāvējslēdzējs (es NEKAD neraudu), un pēc šīm brīvdienām es jūtos kā no jauna piedzimis cilvēks.

 

August 30th, 2017

(no subject) @ 09:27 pm

klausoties veco ''like'' playsliti youtube, riktīgi flashbacki par konkrētiem posmiem manā dzīvē. interesanti.

 

August 29th, 2017

(no subject) @ 10:26 pm

man tik ļoti patīk, es nezinu, kur likties. KAS TO BŪTU DOMĀJIS, KA MAN!!!!!!!!!!!!! MAN. mūžā tādas sajūtas būs. man gribas vemt no simpātiju pārpilnības, šis liekas kaut kas tik ļoti sireāls, ka šķiet, ka vai nu es tiešām visbeidzot esmu sajucis prātā, vai arī es tagad tikai sāku iepazīt, kas ir, kad tevi kāds novērtē, ciena un kad kādam par tevi rūp.

 

17