22

Nu tas ir tā, ka bieži tu dzirdi kādu frāzi un jūti, ka tas ir par tevi un tu nevari atrast iemeslus citus kā tikai to sajūtu un tas tā arī ir. Nu piemēram, lai arī cik pētījumus jūs neveiktu un lai arī cik cipargalvas nepieslēgtu savu nenoliedzami spējīgo smadzeni un lai cik stingru vidēji aritmētisko neizspiestu no jebkādas informācijas kopas, šīs zināšanas galu galā nav nekas vairāk kā aptuvena ceļa norāde individuālas pieredzes priekšā. Tas ir tikai vēja rādītājs emociju vētrā. Nē nu skaidrs, ka kaut kā jau mums tā jēga ir jāveido un viens veids kā to darīt ir tik pat labs kā jeburš cits, taču beigu beigās lēmums ir jāpieņem tev un tev ir jāsadzīvo ar sekām, nevis vidējam aritmētiskajam ceļa rādītājam. Un tas, ka līdz šim vienmēr kaut kas ir nostrādājis nenozīmē, ka nostrādās arī tad, ja mēģināšu es. Protams, mēs varam spēlēties ar statistiskām iespējamībām, bet ko tas mums dod? Ja es iebāzīšu pirkstu liesmā, sāpēs man un ir pilnīgi vienalga, ka līdz šim brīdim sāpējis ir arī miljardiem citu cilvju, kas spēj izjust sāpes. Kas vispār spēj izjust kaut ko. Nu vo, un ja tev šķiet ka tev ir pie dirsas divi mazi ritentiņi, tad tā tas arī ir, pat ja tu apsēdies uz zemes un nekur neripo

Jums arī ir pie dirsas divi mazi ritentiņi?

daži man palikušie draugi man iesaka noskatīties tādu vai citādu seriālu, bet es nesaprotu. pa kuru laiku lai es skatos seriālu, ja man visu laiku ir jāsterso. Kā jūs starp stresiem atrodat laiku, lai paskatītos kādu foršu dokumentālo filmu vai seriālu?

a kā jums šķiet, jūs paši nezinādami piedalaties vairākos okultos rituālos? Vai varbūt tikai vienā (nauda) vai nevienā?

jums arī šķiet ka visapkārt ir vieni vienīgi skauģi ir svolači un muģilas un ka tas reāli ietekmē jūsu dzīvi?

es sēžu istabā, youtube iet uz mute, es klausos ko lejā tētis runā ar savu draudzeni un domāju kā es bērnībā mēdzu savā istabā televizopram izslēgt skaņu jo tētis lejā skatījās to pašu programmu tik skaļi, ka es varēju dzirdēt augšā un man nemaz nevajadzēja savam teļļukam slēgt skaņu iekšā