Tā besī ārā mana nepašpārliecinātība!
Jau esmu tak pierādījusi sevi daudzās lietās, bet katru reizi pie kkā jauna atkal sākas tā sajūta, kas mazpadsmit gados. Varbūt tāpēc vēl lielāks pluss, ka pārcēlos dzīvot uz citu valsti & pilnīgi visās lietās viss ir jāsāk no sākuma. Totāli ārā no komforta zonas!
Darbā ar kopā ņemot šo laiku, diezgan zemu varu vērtēt sevi. Nu kāpēc, tik grūti kādas lietas ņemt & vnk darīt, nevis prasīt visu laiku citiem. Jāpaļaujās vairāk uz sevi! Es taču varu! Pēdējās dienās tieši vairāk esmu darījusi un bļin, kāpēc ātrāk nevarēju? Manu arī, ka kolēģi vairāk sāk paļauties uz mani, jo vienā brīdī biju sākusi just negatīvismu un dienās, kad nestrādāja burtiski pāris cilv, ar kuriem labāks kontakts, tieši lažoju vairāk.

Par komunikāciju ar jau smejos. Kādreiz bija tiešām grūti un nezkādēļ joprojām domāju, ka man tā ir. Vēl nesenā sarunā man tika izcelts, tas, ka atbraucot uz LV tik daudz cilv varēju savākt kopā un ne jau tā pat vien tie cilv nāca, bet tieši tāpēc, ka mani satikt. Man tiešām ir paveicies ar tik daudz draugiem un tiešām labiem draugiem! Paziņu skaits visp ļoti liels. Nekomonikabls cilv nebūtu to sasniedzis!

Nu tas tā...nedaudz no sadzīves..
- Šonedēļ biju uz pirmo valodas lekciju. Ļoooti raibs kontingents un, ja neskaita 1 meiteni, kurai 21 gads, pārējiem ir 32-46. Pasniedzējām vēl vairāk :D
Visi pa lielam jau māk kko runāt un pasniedzējas lielākoties norvēģiski runāja, kas nesagādāja lielas problēmas.. Reti kuru vārdu nesapratu. Vairāk, protams, tāpēc, ka pa tēmu :)
- Renāte nav devusi nekādu ziņu. Iepriekš bija līdzīgi, kad bija neliela nesaprašanās un katra gaidīja ziņu no otras..tgd biju teikusi, kad būšu atpakaļ, bet nav rakstījusi. Liekas, ka nemaz tik ļoti viņai to palīdzību mājās nevajag. Tgd vairs neliekas tik vajadzīgi.. Ok, palīdzēja ar valodu, bet kkā nez..diezgan haotiski. Vienīgais, ka pie manis joprojām ir viņas dzīvokļa atslēgas. Nu redzēs.
- 4dien atkal uz SUA. Pēdējais brīdis nokārtot manu uzturēšanos šeit. Cerams, ka atkal sistēmas nebūs mistiski ciet un netiks pie maniem failiem. Iepriekšējo reizi nesanāca un tā arī atstāju līdz tgd nesaņēmos atkal pieteikties, jo tur tikai pēc pieraksta. Varb var iešmaukt, bet man necepī ideja hz cik ilgu laiku sēdēt + ar iespēju, ka pasūta 3 mājas tālāk, ka neesmu pēc pieraksta.
- Neilgi pēc atgriešanās no LV vēders sāka dīvaini sāpēt un nu zinu ārstniecības iestādi, kur griezties :) Tgd mēnesi jāsēž uz zālēm + ievēroju diētu. Cerams, ka būs ok, citādi nāksies meklēt ģimenes ārstu un taisīt pamatīgākas pārbaudes.
- Darbā arvien vēlāk pāreju uz angļu valodu :) Ļoti bieži ļoti pretīmnākoši un neiebilst pret manu bieži nepilnīgo vārdu krājumu, bet arvien biežāk arvien labāk sanāk runāties :)
- Vēl jūtu, ka daudz ko esmu palaidusi garām ar šitām retajām strādāšanām. Jau ar kolēģi runājām, ka jāsaskrienās. Pēc tā, kā man paziņoja, ka viņai daudz kas stāstāms, būs tiešām daudz :D