Kad šitais murgs reiz beigsies... Sajūta, ka esmu stiprā straumē, bet spēks tik pa laikam minimāli uzpeldēt, lai tikai ieelpotu pietiekami skābekli, lai nenoslīktu.

Man pietrūkst nonstop depresijas stāvokļa. Bija vieglāk. Pēdējās dienās nenormāli crashing, bet šonedēļ tik daudz kas notiek, ka pēdējie mēneši pat nestāv klāt. Kind of paredzēju un tāpēc pagāšnedēļ nopirkām lidmašīnas biļetes, lai ir ko gaidīt. Bet, hey, visam pa vidu liku valsts valodas eksāmenu. Pēc mēneša būs rezultāti, bet nav baigā satraukuma. Cik čekoju minimālos nepieciešamos līmeņus, nu jābūt man ieskaitītam.

Jāsaņemās izturēt vēl 2 dienas šonedēļ un tad mēģinās atkal ieslīgt darbs-mājas ritmā līdz mini tripam. Tik ļoti gaidīju šitās dienas, kas ieskaita draugus no citas valsts uz šo galu atbrauca, bet tā gribās visam uzmest..