Ļoti tuvojas neērtā situācija..tobiš 9.maijs. Nu ok, S. mani šodien valsts svētkos apsveica. Kā arī šaslikojoties krievu gals uzreiz atvainojās, ja nu gadījumā būs mani kā aizvainojis (aizgāja kaukādas tēmas).
...Par 9. maiju jau vakar laikam uzreiz pateicu, ka atsakos piedalīties jebkādās svinīgajās daļās. Tika noskaidrots, ka šamējiem šis datums ir vnk kara beigas..nu man pāreja no vienas okupācijas otrā...vai lielākoties atmiņas diena tiem, kas karoja. Tāpat kā 16. marts - ne es tur biju, ne cīnījos, ne ko...tā ir diena priekš tiem, kas to darīja. To es cienu & diena nav jāpārvērš balagānā! Lai gan jau 3. gadu pēc kārtas varēšu tjip izbaudīt "matuška Rosija" aiz loga (pa manu logu redzams "Uzvaras" piemineklis). Savā ziņā izbrīnījos, jo S. pats bija sācis teikt par pārspīlētību šajā pasākumā. Akceptējot manas vēlmes, tiku aicināta tikai uz mataino "afterparty" bik citā parkā. Nezinu kā būs būt vienīgajai latvietei krievu kompānijā tādā dienā. Lieliski zinu, ka mani visi cienīs & nedarīs pāri ne fiziski ne morāli...bet tomēr...