Biju aizgājusi pie mammas un kaut ari sākumā gribēju palikt pa nakti, tgd jau sēžu autiņā uz Rīgu.
Tur visi palīdzēja mēbeles likt un skrūvēt un iedzēra par jauno dzīvokli. Viss jau ok, bet mamma vislaik asarām acīs un kājās neturoties stāstīja, cik ļoti mani mīl un cik hujova mums būs ar dzīvošanu.
Tāda bezcerība piemetās, ka es metos bēgt prom.

Un labāk paklusēšu par pārējo, kas nomāc.