Šon izbrīnīja viens moments. Pēc darba izstaigāju veikalus & nu jau dikt sagurusi kājoju mājup. Uzskrēju pazīstamam. Sākumā domāju, ka būs vien galvas mājiens, bet pēc sekundes sapratu, ka austiņas jāņem nost. Pēc standarta jautājumu "kā iet? kas jauns?" aprunāšanas, parasti dodas tālāk, jo tur knapi paziņa sanāk. Bet nē, nopļāpājām diezgan laiciņu. Saņēmu uzaicinājumu uz dz.d. ballīti...pirms sāku domāt attaisnojumus, tika noskaidrots, ka viņam jau tā par daudz cilv ir uzaicināti, tāpēc īsti tomēr nesanāks... Čalis pieminēja, ka viņam ir jaunums, ka Toms ir @ UK & pārrunājām cilv pazušanas no kompānijām & kā zūd kontakti... Kad atkal pieminēja, ka pietrūkst, sajūta bij, ka gaida mājienu, ko es par to teikšu. Varb tiešām nebija tā domāts, bet nezināju kā pieklājīgāk pateikt, ka man ir vienalga.

Šis atgādina "I don't care if you don't", bet šis par citu tēmu.