Šon psiholoģijā stāstīja, ka populāri kļūst sarunu klubi, jo ikdienā pārāk daudz lietišķa veida komunikācijas & cilv vairs, tā teikt, neizrunājas... Lika aizdomāties, cik ta bieži pašai sanāk "izrunāties" ar kādu. Nekas dižš neizdomājās. Tik cik darbā, kur lielākoties pa darba tēmu, lekciju starplaikos arī 90% par skolas lietām & 10% iz dzīves kaukas... Mājās ar tik tā kaukas.

Kā par spīti uzraxtīja paziņa, vai iešu uz Billiju. Apdomājot finanses, atteicu &, lai sevi pakaitinātu, mājupceļā nobraucu garām. Jau pa gabalu redzēju pazīstamos, bet pildāmie m.d. & tas, ka rīt 6šos jāceļās uz darbu & tad skola, lika braukt tālāk... Ja būtu izlēmusi par labu Billijam, rīt mocītos, bet toties būtu labi pavadījusi laiku. Meh...
...un vēl viens "kā par spīti" - viens no m.d. ir tieši lietišķajā komunikācijā...



Izliecies, ka esi pamanīts, un vakars labi būs pavadīts...