lai arī ko es gribētu sev ieskaidrot, tur ir tikai fiziskais.
jau atkal.
es laikam vēl neesmu pietiekami pieaugusi(?) kam tiešām nopietnam. vai arī vnk neesmu atradusi tādu... visp brīnos par to, kā es ar iepriekšējo puisi sabiju kopā mēnesi ...un par pusotra gada attiecībām visp var nerunāt. tad laiks paskrēja nemanot...

es brīnos kā viņi mani var paciest...okey es zinu vienu, kas tiešām pacietīs, jo joprojām suņa acīm skatās uz mani un gaida brīdi, kad es varētu pārdomāt un aiziet atpakaļ pie viņa. yearrrr right!

bet es ar suņa acīm skatos uz Egoistu :D
labākais, ka lieliski apzinos kas un kā...bet man vajag panākt, lai viss izvēršas pēc iespējas nopietnāk. īpaša vajadzība pēc tā nav.. bet to grib mans ego.