stīgu diena
"Kokles - tā ir liela brīvība. Tās skan no visvieglākā pieskāriena, bet var būt arī satrauktas un brāzmainas. Koklēm stīgu ir ne par daudz, ne arī par maz - apmēram tik, cik abām rokām pirkstu. Pamatskaņu ir tieši tikpat daudz, tomēr tās var iekrāsot bezgala daudzos veidos. Starp citu, arī kokļu stīgas mēdz dēvēt par brīvām, jo, atšķirībā no citiem stīgu instrumentiem - vijoles, ģitāras -, to skanējuma krāsainību nenomāc balsts, kas tās tieši saistītu ar rezonatoru.
Kokles ir dvēseles instruments. Tās vislabāk atraisās klusumā, kad vienīgais klausītājs ir tas pats spēlētājs. Kokles atsaucas uz dažādiem noskaņojumiem, tās spēj izteikt gan līksmu satraukumu, gan apskaidrotas skumjas.
Tādos brīžos kokļu mūzika nav ietilpināma pabeigtos, nemainīgos opusos, tā aužas kā garš, garš audekls. Tā var šķist kā bezgalīga ratu riteņu ritēšana vai arī daudzu pulkstenīšu zvanīšana.."

~Valdis Muktupāvels~

Ja man kāds jautātu, kam ir jābūt katra kārtīga latvieša mājās, tad viena no manām atbildēm noteikti būtu - Latviešu tautas mūzikas kolekcija.