366
Slavenajā krīzes laikā uz cilvēkiem vairs paļauties nevar, vai var, bet ne vairāk kā uz 10 minūtēm. Liela daļa kļuvuši tik nervozi, ka domas maina tieši tā - 10 minūšu laikā: "Te varam satikties, te atkal nevaram, te atkal varam, te nē, ai, labi man šodien sāp galva un es neko nevaru, nē, bet vispār varbūt tomēr ejam, bet ja tā labi padomā man rīt darbs un es negribu šodien dzert, ai, bet lai jau iet - viss pie kājas, bet ja nu man šovakar gribēsies gulēt, nē, bet atpūsties jau vajag, labi ejam un tas mans pēdējais vārds, ai, bet man nav naudas, nu, labi neejam, bet varbūt tomēr ejam.." un tā ne no viena neko nevar saprast. Un tu ej, viens cilvēks, un sajūc prātā no šitādas citu neizlēmības līdz pats paliec par tādu pašu neizlēmīgu nervu kamolu. Pankiem būt ir vieglāk.