I do believe in you. I just know you`re gonna fail.
Tā. Padomāšu, kas man šai stundā būtu sakāms. Kas Uldim sakāms, piemēram, ir izlasāms šeit

1:
Pēc visādu labu darbiņu padarīšanas, sēdos vienā zvērīgā auto un prom uz lidostu. Man patīk lidosta. Nospiežot auto mūzikas radītāja galveno pogu, nezināju kas mani sagaidīs. Tas vienmēr ir pārsteigums. Šajā mašīnā mūziku var piebāzt labi daudz, bet zinu, ka praktiski vienmēr te būs dzirdams Pink Floyd. Šoreiz gan skaņu deva Porcupine Tree un patiesi sen maliņā atliktais albums Ligthbulb Sun. Un tieši pēdējā dziesma Feel So Low, kas man ir ļoti mīļa, ietilpstoša bēdīgo dziesmu kategorijā. Tomēr es nekādu mūziku neuzskatu par gruzonu. Lai cik skumji tā neizklausītos, man gluži vienkārši ļoti patīk un es kā vienmēr smaidu. Turklāt Feel So Low ideāli iekļāvās tieši šajā manā izbraucienā ar auto, kad saule žilbināja acis un saltums redzams teju katrā mazā sīkumiņā, kas aiz loga. Atkal mazliet sasaucos ar savu prāta daļu, kas vizuāli veido filmas. Sanāca visnotaļ jauks klipiņš galvā. Un drusku tā pirms lidostas savā varā pārņēma Trains. Atkal pieķeru sevi pie visa vienkāršā patikšanas. Nepavisam nevajag daudz.

2:
Man liekas, ka foršāk dusmu lēkmēs ir nevis plēst traukus, bet locīt dakšiņas. Bet no otras puses - ne man par to spriest. Nepiederu pie tās daļas, kas cīnās ar anger management problēmām.

3:
I am starting to think that maybe you don't believe in me.
I do believe in you. I just know you`re gonna fail.