Roka un maize
Zīmīgi, ka sēžot tieši šeit, šajā punktā, kuru sākot ar rītdienu beidzot nomainīšu pret citu vietu, jo manā vietā nāks daudz svarīgāka persona ar īpašuma tiesībām, man ārprātīgi nosalst labā roka. Un katru reizi. No sašutuma iešu ieēst savu ellīgi garšīgo biezpienmaizi, ko nepaslinkoju un uzcepu kā pie sestdienas. Un rīt tik daudz vēl jāpaspēj. Viss iet uz priekšu, ne gan loģikas līmenī, bet iet. Un tas ir galvenais.