Bijām tur, dzērām to, neredzējām neko.
Tikko noskatījāmies filmu Toms Londons - Londona 2008. Uzreiz vēlme atgriezties šai manā mīļajā vietā. Filma jāatzīst ilga apmēram 10 minūtes ar iespazīšanās daļu un daļu, kurā Krišjānis dalās stāstos par savu mūziķa pieredzi. Vērtīgi, interesanti un smaidīt liekoši. Vienīgi dusmas par to, ka filmēts tik maz. To jau pavisam biju piemirsusi, ka pārējās dienās mēs ignorējām tādu lietu kā kamera, jo, piemēram, dzert Ginesiņu parkā vai Ziloņgalvā bija daudz foršāk - nenoliedzami. Tēlaini izsakoties šis pagājušā gada brauciens atbilst pie manis tikko prātā atnākušajam teicienam - bijām tur, dzērām to, neredzējām neko, bet nedaudz pārspīlēti varbūt tas būtu. Mēs gan šogad tādu braucienu varētu atkārtot /un vispār pasludināt to par tradīciju/, ja gads nebūs piespiedis visus pie zemes, jo es personīgi uzskatu, ka tas bija viens no labākajiem pērnā gada notikumiem!