Prāta darbs un nedarbs
Lasot, man vienmēr gribējies grāmatas varoņus iztēloties par konkrētiem cilvēkiem. Nepazīstamiem gan, vairāk aktieriem, bet tas nav svarīgi vai latviešu, vai ārzemju. Bet dažkārt to ir ļoti grūti izdarīt, jo prāts to vienkārši neļauj. Piemēram, tagad - lasot par Ļevu, kuram ir epilepsija, iedomājos viņu kā vienu cilvēku, kurš man pašai tīk, protams, bet brīžos, kad Ļevu piemeklē lēkme, es nespēju personificēt šo cilvēku aprakstītajā brīdī. Man tas vienkārši nešķiet pareizi. Un tik daudz kas man vispār nešķiet pareizi.