Sniegs
Kādreiz mēs Manfredam rādījām pasauli. Viņš bija tik pateicīgs skolnieks. Klausījās un skatījās visā ar lielu izbrīnu. Tagad jau viņam paaudžu paaudzēs ir kam stāstīt par to, ko savā dzīvē redzējis. Šoreiz es sniegavīram parādīju nedaudz Latvijas. Viņš gan ir drusku nedzīvāks kā Manfreds bija, bet tik un tā. Parasti sniegavīri tiek celti uz konkrētām platformām - pagalmos, lievenēs, ceļa malās, arī uz māju jumtiem ir redzēti, ko es atzīstu par visai orģinālu ideju. Bet tā jau viņi redz tikai to minimālo, kas viņiem acu priekšā un viss. Tāpēc es šodien uzcēlu sniegavīru uz māšīnas un vedu rādīt Latviju. Un viņš cītīgi turējās - nemaz nedomāja krist nost un izsist kādai aizmugurē braucošai mašīnai stiklu. Atbraucu mājās un redzu, ka prieks viņa sejā nav zudis. Malacis, es ar viņu lepojos.